Teorija

Katrs cilvēks aug un attīstās. Vispirms pamanāma kļūst fiziskā attīstība, bet līdz ar to mainās arī iekšējā pasaule un veidojas personība. Katram rodas neatkarīgi spriedumi, katrs pats pieņem noteiktus lēmumus dzīvē. Cilvēkus vienmēr ir interesējis, kāpēc kāds rīkojas tieši tā un ne citādāk. Par indivīda rīcību un izvēli ir atbildīga arī cilvēka personība.
Personība ir cilvēka psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē viņa rīcību un uzvedību dažādās situācijās.
Bieži vien ikdienas sarunās ar vārdu "personība" tiek apzīmēts kāds īpašs cilvēks - tāds, kas ir daudz ko sasniedzis vai ir ļoti pārliecināts par sevi. Bet tā teikt nav korekti, jo katram cilvēkam ir sava personība. Personība ir rakstura un psiholoģisko īpašību grupa, kas piemīt cilvēkam, un cilvēks ir savas personības "valkātājs". Personība ietekmē cilvēka rīcību, bet cilvēks var ietekmēt un mainīt savu personību.
 
Personības veidošanos ietekmē ne tikai pats cilvēks, bet arī viņam apkārt esošā vide un cilvēki. Šī iemesla dēļ, piemēram, bērnam, kurš ir uzaudzis vardarbīgā ģimenē, kur viss tiek atrisināts fiziskā ceļā, nevis ar sarunām, parasti ir grūtāk komunicēt ar citiem. Ja bērns redz, ka strīdus risina tikai fiziskā ceļā, viņš nezina, ka var arī citādāk, tāpēc šī agresivitāte kļūst arī par viņa personības sastāvdaļu. Līdzīgi ir arī ar apkārtējo vidi - eksperimenti pierāda, ka, ja cilvēks dzīvo pelēkā, vienmuļā, nekārtīgā vidē, viņš visbiežāk būs viegli aizkaitināms, nomākts, agresīvs.
Svarīgi!
Personība visas cilvēka dzīves laikā mainās un pilnveidojas, tādēļ katrs pats var to izmainīt un uzlabot.
Personības veidošanās pamatā ir:
  • cilvēka vajadzības (gan materiālās, gan garīgās, gan sociālās),
  • zināšanas un prasmes,
  • raksturs un temperaments.
 
Cilvēka vajadzības ir būtisks personības ietekmēšanas elements, tādēļ ka, jo vairāk vajadzību cilvēkam ir apmierinātas, jo vairāk viņš var pievērsties izglītībai, attiecībām ar citiem cilvēkiem un sevis pilnveidošanai. Ja cilvēkam nav, kur dzīvot un ko ēst, un katru dienu jāuztraucas par izdzīvošanu, tad visbiežāk šāds cilvēks ir nomākts, dusmīgs, noslēgts. Savukārt, ja cilvēkam pamatvajadzības ir nodrošinātas, viņam ir vieglāk veidot attiecības ar citiem cilvēkiem, viņš vairāk laika var veltīt sev, saviem hobijiem u.tml.
 
Tiek pieņemts, ka, ja cilvēkam ir plašas zināšanas un prasmes, viņa personība ir atvērtāka, virzīta uz papildus zināšanu iegūšanu. Piemēram, cilvēki, kuriem patīk mācīties ko jaunu, arī savstarpējās attiecībās ir atvērtāki, viņiem patīk komunicēt ar cilvēkiem, lai uzzinātu ko jaunu. Viņi parasti vairāk apzinās savas darbības nozīmi un sekas.
 
Viena no būtiskām lietām, kas ietekmē cilvēka personību un ko ir visgrūtāk mainīt, ir viņa temperaments. Temperaments nosaka, nevis, ko mēs darām, bet, kā mēs to darām.
 
Atsauce:
Andersone G., Irbīte I., Pastore A., Zelmene D. Sociālās zinības. 7. klase. Zvaigzne ABC, 2008. 12., 13. lpp
Reņģe V. Psiholoģija. Personības psiholoģiskās teorijas. Zvaigzne ABC, 1999. 158.-165. lpp.
Upmane A. Personības jēdziens, dažādas pieejas personības skaidrošanā. Pieejams: https://www.google.lv/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=1&cad=rja&uact=8&ved=0ahUKEwig-cKVoLbVAhXFE5oKHbg8AHEQFggnMAA&url=http%3A%2F%2Fprofizgl.lu.lv%2Fmod%2Fresource%2Fview.php%3Fid%3D20918&usg=AFQjCNHU35FC9PUayO3hg5eicF_7BLOeAQ
Jasaite I. Personības jēdziens un teorija. Pieejams: https://prezi.com/fal25-n0maol/personibas-jedziens-un-teorija/
Heinstrom J. The impact of personality and approaches to learning on information behavior. Pieejams: http://www.informationr.net/ir/5-3/paper78.html