Teorija

Procedūras
Procedūru uzbūve (sintakse) ir šāda:
procedure<nosaukums>(<parametri>);<izmantotie_mainīgie>begin...end;
 
Parametriem norāda nosaukumu un to tipus (līdzīgi parastai mainīgo definēšanai, tikai bez var).
(Vienāda tipa mainīgos var apvienot, atdalot tos nosaukumus ar komatiem: parametrs1[,parametrs2,parametrs3...]:tips. Un šādus apkopojumus atdala ar semikoliem: parametrs1:tips1;parametrs2:tips2.)
Izmantotos mainīgos definē kā parasti - izmantojot atslēgas vārdu var un pēc tā rakstot mainīgo nosaukumus un tipus.
Procedūras galvenajā daļā starp begin un end raksta veicamās darbības.
 
Procedūras ievieto uzreiz pēc mainīgo definīcijām un pirms programmas galvenās daļas:
programpiemeers;usescrt;varteksts:string;procedureotraadi(t:string);vari:integer;begin...end;begin...end.
 
 
Piemērs:
Pabeigts piemērs ar procedūru otraadi, kas izvada otrādi apgrieztu simbolu virkni:
programpiemeers;usescrt;varteksts:string;procedureotraadi(teksts:string);vari,j:integer;temp:char;begini:=1;j:=length(teksts);while(i<j)dobegintemp:=teksts[i];teksts[i]:=teksts[j];teksts[j]:=temp;i:=i+1;j:=j1;end;write(teksts);end;beginclrscr;teksts:='abcd'otraadi(teksts);readkey;end.