Teorija

Funkcijas
Funkciju uzbūve (sintakse) ir šāda:
function<nosaukums>(<parametri>):<funkcijas_tips>;<izmantotie_mainīgie>begin...<vērtības_piešķiršana>end;
 
Parametri un izmantotie mainīgie tiek pierakstīti tieši tāpat, kā procedūrām.
Funkcijas tips norāda datu tipu, kas atbilst aprēķināmajai funkcijas vērtībai.
Vērtības piešķiršana notiek šādi: <nosaukums>:=<izteiksme>;
 
Piemērs:
functionff(a:integer):integer;varx:integer;beginx:=4;ff:=x+4;end;
Šīs funkcijas vērtība vienmēr ir 8.
Piemērs:
programpiemeers;usescrt;vara,b,c,m:integer;functionlkd(a,b:integer):integer;beginwhile(a<>b)doif(a<b)thenb:=bmodaelsea:=amodb;lkd:=a;end;beginclrscr;writeln('Ievadiet3naturaalusskaitljus!');readln(a,b,c);m:=lkd(a,lkd(b,c));if(m=1)thenwriteln('Sjie3skaitljiirsavstarpeejipirmskaitlji')elsewriteln('Sjo3skaitljuLKDir',m);readkey;end.
Šajā piemērā ir izmantota funkcija lkd, kas aprēķina divu naturālu skaitļu LKD.