Teorija

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kurš ilga no 1939. gada līdz 1945. gadam starp Ass valstīm (termins ko pamatā attiecina uz nacistu Vāciju, fašistu Itāliju un Japānas impēriju) un Sabiedrotajiem (PSRS, Lielbritānija, ASV, Francija, Ķīna u.c. valstis dažādos periodos).
world-war-2.jpg
 
Otrais pasaules karš sākās ar Vācijas uzbrukumu Polijai 1939. gada 1. septembrī un beidzās ar Japānas kapitulāciju 1945. gada 2. septembrī.
 
Otrā pasaules kara iemesli:
  1. Smagie Versaļas miera līguma noteikumi un Rietumu lielvalstu piekoptā "nomierināšanas politika" attiecībā pret Vāciju 30. gadu otrajā pusē (kas ļāva Ā. Hitlera vadītajai nacistiskajai valstij netraucēti attīstīt milzīgus bruņotos spēkus un anektēt Austriju un okupēt Čehoslovākiju).
  2. Vācijas, Itālijas un PSRS totalitāro režīmu agresīvā ārpolitika, kas bija vērsta uz jaunu teritoriju sagrābšanu.
  3. Rietumu lielvalstu un jauno Eiropas valstu nespēja izveidot stabilu kolektīvās drošības sistēmu Eiropā.
  4. ASV piekoptā izolacionisma politika un nevēlēšanās iejaukties Eiropā notiekošajos procesos (īpaši pēc pasaules ekonomiskās krīzes ASV pilnībā pievērsās savu iekšpolitisko problēmu risināšanai).
 
Karojošās valstis
Karojošās valstis bija sadalījušās divās lielās nometnēs: Ass valstīs un Sabiedrotajos.
 
Untitled.jpg
Ass valstis - zilā krāsā.
 
Ass valstis ir termins ko attiecina uz nacistu Vāciju, fašistu Itāliju un Japānas impēriju. Terminu pirmo reizi lietoja Benito Musolini 1936. gada 2. novembrī, kad pēc Itālijas un Vācijas draudzības līguma parakstīšanas viņš runāja par Romas-Berlīnes asi, ap kuru pārējās Eiropas valstis varēs riņķot.
 
Sabiedrotie bija valstis, kuras bija izveidojušas aliansi, lai stātos pretī Ass valstīm. Pēc 1941. gada ASV, Lielbritānija un PSRS izveidoja tā saukto Lielo Trijnieku. Pārējās sabiedrotās valstis dažādos kara periodos bija Francija, Ķīna, Austrālija, Beļģija, Brazīlija, Čehoslovākija, DĀR, Etiopija, Filipīnas, Grieķija, Jaunzēlande, Kanāda, Meksika, Nīderlande, Norvēģija un Polija.
 
Kara beigu periodā lielākā daļa pasaules valstu pieteica karu Vācijai.
 
Liela daļa pasaules valstu, lai gan oficiāli bija neitrālas, faktiski atbalstīja vai nu ass valstis vai sabiedrotos ar brīvprātīgajiem un resursiem.
 
Vācija, Japāna, Itālija, kā arī PSRS – bija agresori. Šo valstu armijas iebruka citu neatkarīgu valstu teritorijās. Agresoram pretī stājās Rietumu demokrātiskās valstis. Karš bija antidemokrātijas un demokrātijas konfrontācija. Taču pēc Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai šī totalitārā valsts nonāca vienā sabiedroto nometnē ar demokrātiskajām valstīm un līdz ar ASV, Lielbritāniju un citām valstīm kaldināja uzvaru Otrajā pasaules karā.
Svarīgi!
Otrajā pasaules karā piedalījās visas lielvalstis, kopumā 61 valsts (80% zemeslodes iedzīvotāji). Karojošos valstu armijās tika mobilizēti apmēram 110 milj. cilvēku. Eiropa bija galvenais kara lauks, kaujas notika arī Āfrikā un Klusajā okeānā.
Karš turpinājās 6 gadus un paņēma aptuveni 65 milj. cilvēku dzīvības. Nacistu režīma izveidotajās koncentrācijas nometnēs gāja bojā aptuveni 10 milj. cilvēku. Gan uzvarēto, gan uzvarētāju valstu pilsētas bija iznīcinātas. Karam beidzoties, miljoniem cilvēku bija palikuši bez pajumtes, sākās iedzīvotāju masveida pārvietošanās.
 
Otrā pasaules kara rezultāti būtiski izmainīja spēku samēru pasaulē, par dominējošām varām kļuva ASV un Padomju Savienība.
 
Otrā pasaules kara gaita
assault_6.jpg
  
1939. gads:
  • 1939. gada 1. septembrī - Vācijas uzbrukums Polijai (Otrā pasaules kara sākums).
  • 1939. gada 17. septembrī - PSRS armijas iebrukums Polijā. Abu totalitāro valstu – Vācijas un PSRS – karaspēks ieņem teritoriju, kuras robežas noteiktas Molotova – Rībentropa paktā.
  • 1939. gada 17. septembrī - PSRS armijas iebrukums Polijā. Abu totalitāro valstu – Vācijas un PSRS  karaspēks ieņem teritoriju, kuras robežas noteiktas Molotova – Rībentropa pakta slepenajos protokolos.
  • 1939. gada septembris – 1940. gada aprīlis „Savādais karš” Rietumu frontē (aktīva karadarbība nenotiek).
  • 1939. gada 30. novembris – 1940. gada 12. marts padomju – somu karš („Ziemas karš”).
 
1940. gads:
  • 1940. gada 9. aprīlis
Vācija okupē Dāniju un iebrūk Norvēģijā, kuras pretestība turpinās līdz 10. jūnijam.
  • 1940. gada maijs Lielbritānijā tiek izveidots Vinstona Čērčila koalīcijas kabinets, kas nomaina nomierināšanas politikas piekritēja Nevila Čemberlena valdību.
  • 1940. gada maijs – jūnijs Vācijas armija okupē Nīderlandi, Beļģiju un Franciju. Francijā tiek izveidots kolaboracionistiskais Višī režīms.
  • 1940. gada 26. maijs – 4. jūnijs Denkerkas operācija. Vācu vienības izlaužas līdz Lamanša piekrastei, taču aptuveni 335 000 britu un franču karavīri no Denkerkas pagūst evakuēties.
  • 1940. gada septembris – novembris „gaisa kauja par Angliju”. Vācu aviācija 76 naktis bombardē Londonu. Pilnībā tiek iznīcināta britu pilsēta Koventrija.
  • 1940. gada 10. jūnijs Itālija iesaistās karā. Itāļu karaspēks karo kopā ar Vācijas armiju Ziemeļāfrikā.
  •   
    1941. gads:
    • 1941. gada 22. jūnijs
    Vācija uzbrūk Padomju Savienībai, sākas Vācijas un PSRS karš, ko Krievijā sauc par Lielo Tēvijas karu (1941. – 1945.)
  • 1941. gada 7. decembris japāņu aviācija iznīcina ASV jūras spēku bāzi Pērlharborā Havaju salās. 8. decembrī ASV un Lielbritānija piesaka karu Japānai. 11. decembrī Vācija un Itālija piesaka karu ASV.
  • 1941. gada oktobris – decembris kauja par Maskavu.
  •  
    1942. gads:
    • 1942. gada jūnijs
    – ASV un Japānas jūras spēku kauja pie Midvejas atola.
  • 1942. gada augusts – 1943. gada februāris Staļingradas kauja. Lūzuma punkts karadarbībā Austrumu frontē, Sarkanā armija aptur Vācijas armijas ofensīvu. Sākas vācu armijas padzīšana no PSRS teritorijas.
  •    
    oct-07-01-cover-B-17.jpg
     

    1944. - 1945. gads:
    • 1944. gada 6. jūnijs „D” diena, Sabiedroto desanta operācija Normandijā. Tiek atklāta Otrā fronte. Sākās Vācu okupētās Eiropas atbrīvošana.
    • 1945. gada 13. – 14. februāris Drēzdenes bombardēšana.
    • 1945. gada 8. maijs Vācijas kapitulācija.
    • 1945. gada 6. – 9. augusts ASV nomet atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
    • 1945. gada 2. septembris– Japānas kapitulācija.
     
    Pirmais un Otrais pasaules karš
    Fakti
    1914. - 1918.g.
    1939. - 1945.g.
    Karā iesaistītās valstis
    38
    61
    Karā iesaukto skaits
    Vairāk kā 70 milj.
    110 milj.
    Nogalināto skaits (ieskaitot civiliedzīvotājus)
    12 milj.
    65 milj.
    Smagi ievainoto skaits
    21 milj.
    45 milj.
    Tiešie kara izdevumi
    208 mljrd. ASV dolāru
    1117 mljrd. ASV dolāru
     
    Atsauce:
    http://lv.wikipedia.org/wiki/Ass_valstis
    http://www.cynical-c.com/archives/bloggraphics/assault_6.jpg
    http://www.aviation-news.co.uk/archive/media/oct-07-01-cover-B-17.jpg
    J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.
    S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Jaunākie laiki", Zvaigzne ABC, 2001.