Teorija

Sirreālisma (no franču vārda surrealite - pāri realitātei stāvošs) aizsākumi saistīti ar metafizisko glezniecību, kuru Itālijā pārliecinoši pauda viens meistars - Žoržo de Kiriko. Viņš uzskatīja, ka mākslas darbs var dzimt tikai ārpus cilvēcīgo attiecību loka, ierosmi gūstot dvēseles dzīlēs.
Svarīgi!
Sirreālisms tāpat arī balstījās uz psihoanalītiķa Z. Freida atzinumiem par bezapziņu - cilvēka psihes dziļāko slāni, kura izpausmes ir sapņi, murgi, vīzijas.
Sirreālisma mākslinieki no literātiem (A.Bretona manifesta) aizguva uzskatu, ka radošais process nedrīkst būt atkarīgs no prāta diktāta, kurš ir bijis noteicošais līdz šim mākslā, ka mākslas uzdevums ir aktivizēt bezapziņas iedarbību, lai līdzsvarotu visas cilvēkam piemītošās spējas.
 
Sirreālisms mākslā aktivizējās divos novirzienos:
  • abstraktais sirreālisms, kura tēli tuvināti abstrakcionisma principiem un nav atpazīstami,
  • figurālais sirreālisms, kurā reālas lietas, objekti tiek deformēti, tiek savienoti dīvainās, nereālās kombinācijās un novietoti iluzorā telpā.
 
dali_moma_0708_11 mīkstie pulksteņi dali.jpg
Attēlā: Salvadora Dalī darbs "Kūstošais laiks" jeb "Mīkstie pulksteņi"
(tiek lietoti abi darba nosaukumi).
 
Salvadors Dalī ir spilgtākais figurālā sirreālisma pārstāvis. Pulksteņiem šajā darbā piešķirtas mīkstas formas īpašības, lai izteiktu laika nenoteiktību, plūdumu. Dalī savos darbos mēdza atkārtot iepatikušos tēlus, arī mīksto pulksteņu tēls tiek izmantots vairākkārt.
  
ml0001 izgaistoša seja dalī.jpg
Attēlā: Salvadora Dalī darbs "Sejas un augļu vāzes parādīšanās pludmalē".
 
Šajā darbā redzams, cik rūpīgi Dalī veidojis kompozīciju, lai panāktu, ka viens tēls vienlaicīgi ir kas cits, piemēram, augļu vāzei/ sejai fonā var redzēt gan suņa figūru, gan piekrastes kalnus ar tiltu - viss atkarīgs no uztveres.
 
Spilgti figurālā sirreālisma pārstāvji ir arī Renē Magrits, Īvs Tangī u.c.
 
Eiropā sirreālisms uzplaukumu piedzīvoja starpkaru periodā, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, daudzi mākslinieki, tajā skaitā arī Dalī, emigrēja uz ASV. Tas vājināja šī virziena pozīcijas Eiropā, toties popularizēja sirreālismu ASV - tas bija otrreizējs šī virziena uzplaukums.
 
Atsauce:
Mākslas vēstures pamati II/Tatjana Kačalova, Rihards Pētersons.- Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. - 137 lpp.Izmantotā literatūra: 73.-76.lpp. 
http://0.tqn.com/d/arthistory/1/0/l/i/dali_moma_0708_11.jpg
http://www.wallcoo.net/paint/dali/m01/ml0001.jpg