Teorija

Fovisms ir pirmais avangarda mākslas virziens. Nosaukumu virziens ieguva pēc pirmās izstādes 1905. gadā. Vairāki mākslinieki: A. Matiss, A. Derēns, A. Markē u.c. savos darbos bija tik tālu atkāpušies no ierastajiem krāsu risinājumiem, ka tika nievājoši nodēvēti par "mežonīgajiem zvēriem" (franču valodā "fauves").
 
Fovisti krasi nostājās pret mākslu, kas atgādināja no dzīves "novilktas klišejas", viņus aizrāva košo, nejaukto krāsu efekti, tās tika klātas plakaniski, tā kāpinot to iedarbīgumu. A. Derēns rakstīja "Krāsas kļūst par dinamīta lādiņiem, kam vajag sprāgt gaismas iedarbībā". Mākslai, pēc fovistu domām, jābūt vienkārša ikdienas prieka nesējai.
 
lejupielāde (1) matiss sarkanā istaba.jpg
Attēlā:Anrī Matisa darbs "Sarkanā istaba"
 
Anrī Matiss ir slavenākais fovisma mākslinieks, atzīts par vienu no lielākajiem 20. gadsimta māksliniekiem. Šis darbs apliecina Matisa vēlmi attēlot vienkāršu, ikdienišķu sižetu, bet nekopējot realitāti. Darbā redzami lieli tīru, spilgtu krāsu laukumi, darbs rada mīksta paklāja iespaidu.
 
Matiss ir atteicies no tradicionālajiem glezniecības principiem.
 
lejupielāde (1) matisa kundzes portrets.jpg 
Attēlā: Anrī Matisa darbs "Matisa kundzes portrets"
 
Šajā darbā redzams, ka fovisma mākslinieki pasludinātos krāsu klājuma principus pielietoja arī portretu glezniecībā - krāsas ir spilgtas, tīras, tiek ignorēta realitāte. Šajā paraugā arī redzams, ka fovisti krāsu laukumu atdalīšanai sāk izmantot melnu kontūrlīniju.
 
No fovisma stila Anrī Matiss neatkāpās līdz savas daiļrades beigām.
 
Atsauce:
Mākslas vēstures pamati II/Tatjana Kačalova, Rihards Pētersons.- Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. - 137 lpp. Izmantotā literatūra: 37.-40..lpp. 
http://2.bp.blogspot.com/_Y2DLrUVyQoI/TU1ARLRpPQI/AAAAAAAABu0/LJfs0WWBS3A/s1600/henri-matisse-the-dessert-harmony-in-red.jpg 
http://www.ibiblio.org/wm/paint/auth/matisse/green-stripe/matisse.green-stripe.jpg