Fovisms ir pirmais avangarda mākslas virziens. Nosaukumu virziens ieguva pēc pirmās izstādes 1905. gadā. Vairāki mākslinieki: A. Matiss, A. Derēns, A. Markē u.c. savos darbos bija tik tālu atkāpušies no ierastajiem krāsu risinājumiem, ka tika nievājoši nodēvēti par "mežonīgajiem zvēriem" (franču valodā "fauves").
Fovisti krasi nostājās pret mākslu, kas atgādināja no dzīves "novilktas klišejas", viņus aizrāva košo, nejaukto krāsu efekti, tās tika klātas plakaniski, tā kāpinot to iedarbīgumu.
- A. Derēns rakstīja "Krāsas kļūst par dinamīta lādiņiem, kam vajag sprāgt gaismas iedarbībā".
- Mākslai, pēc fovistu domām, jābūt vienkārša ikdienas prieka nesējai.
Attēlā: Anrī Matisa darbs "Sarkanā istaba"
Anrī Matiss ir slavenākais fovisma mākslinieks, atzīts par vienu no lielākajiem 20. gadsimta māksliniekiem. Šis darbs apliecina Matisa vēlmi attēlot vienkāršu, ikdienišķu sižetu, bet nekopējot realitāti. Darbā redzami lieli tīru, spilgtu krāsu laukumi, darbs rada mīksta paklāja iespaidu.
Matiss ir atteicies no tradicionālajiem glezniecības principiem.
Attēlā: Anrī Matisa darbs "Matisa kundzes portrets"
Šajā darbā redzams, ka fovisma mākslinieki pasludinātos krāsu klājuma principus pielietoja arī portretu glezniecībā - krāsas ir spilgtas, tīras, tiek ignorēta realitāte. Šajā paraugā arī redzams, ka fovisti krāsu laukumu atdalīšanai sāk izmantot melnu kontūrlīniju.
No fovisma stila Anrī Matiss neatkāpās līdz savas daiļrades beigām.
Attēlā: Fovisma pārstāvja Andrē Derēna darbs "Čeringkrosas tilts"
Tajā redzamas fovismam raksturīgās iezīmes: košas, tīras krāsas klātas lokālos laukumos, dažviet tās atdala kontūra, mākslinieks tiecas veidot dekoratīvu plaknes kompozīciju.