Teorija

Trešais reihs bija Vācijas nosaukums laikā no 1933. līdz 1945. gadam (literatūrā ir arī atrodami jēdzieni fašistiskā Vācija, nacistiskā Vācija).
Reichsadler.jpg
Trešā reiha ģērbonis
 
Ā. Hitlers uzskatīja, ka viņa izveidotā Vācijas valsts pastāvēs tūkstošiem gadu un būs Vācu nācijas Svētās Romas impērijas un Oto fon Bismarka izveidotās Vācijas impērijas turpinājums.
Svarīgi!
Ā. Hitlera ārpolitikas svarīgākais mērķis bija atjaunot un vēlāk paplašināt Vācijas valsts jeb Trešā reiha robežas.
To varēja panākt, apvienojot Eiropas dažādās zemēs dzīvojošos vāciešus un iekarojot jaunas teritorijas austrumos jeb paplašinot Vācu „dzīves telpu”. Lai to sasniegtu, vispirms bija nepieciešams atbrīvoties no Versaļas līguma pazemojošām saistībām un atjaunot Vācijas militāro spēku.
Svarīgi!
1933. gadā Hitlers paziņoja par Vācijas izstāšanos no Tautu Savienības.
Nacistu realizētajā ārpolitikā iezīmējās 3 atšķirīgi posmi:
  1. 1933. – 1935. g. – šķietamās miermīlības posms;
  2. 1936. – 1937. g. – savu pozīciju nostiprināšanas posms;
  3. 1938. – 1939. g. – atklātas agresijas posms.
 
DSC_5229.JPG
"Nacistu miera balodis". Šveiciešu karikatūra 20. gs. 30. gadi.
 
Hitlers savās interesēs izmantoja arī rietumvalstu vainas apziņu par bargajiem Versaļas lēmumiem.
 
Vācijas dinamiskās attīstības un veiksmīgās propagandas pirmais panākums bija Zāras apgabalu atgūšana. 1935. gada referendumā 90% vēlētāju nobalsoja par pievienošanos Vācijai.
 
Nacistu propaganda pakāpeniski pieradināja tautu domas pie kara. Ar kara spēlēm, parādēm, lāpu gājieniem un mītiņiem vācu tautā nostiprinājās kopības izjūta, patriotisms un kareivīgums.
Svarīgi!
1935. gadā Hitlers spēra pirmos soļus Versaļas līguma atklātā ignorēšanā, palielinot armiju un bruņošanās izdevumus, un 1936. gadā ieveda bruņotu karaspēku demilitarizētajā Reinas zonā.
Rietumvalstis to nosodīja, bet sankcijas nesekoja. Sākās radniecīgo režīmu valstu – Itālijas un Vācijas tuvināšanās. Tas izpaudās gan savstarpējo līgumu slēgšanā, gan vienotā atbalstā ģenerālim Franko Spānijas Pilsoņu karā.
Svarīgi!
Ar notikumiem Reinas zonā un Spānijā, kā arī Itālijas iebrukumu Abesīnijā 1936.gads iezīmēja savstarpējo attiecību robežšķirtni – sākās virzība uz jaunu karu Eiropā.
 
DSC_5230.JPG
aaa.jpg
Vācija pēc Versaļas miera līguma
 
DSC_5232.JPG
Vācija 1939. gadā.
 
1938. gadā Hitlers pārliecinājās par rietumvalstu nevēlēšanos iesaistīties karā un padarīja šīs valstis par līdzdalībniecēm savas agresīvās politikas realizēšanā.
Svarīgi!
Minhenē 1938. gada 29. septembrī , piedaloties Vācijas, Itālijas, Anglijas un Francijas pārstāvjiem, tika pieņemts lēmums par Čehoslovākijas sadalīšanu (Minhenes vienošanās).
Vācijai tika Sudetu apgabals. Pēc dažiem mēnešiem Čehoslovākija beidza pastāvēt. Sākotnēji Minhenes vienošanos daudzi uztvēra kā garantu ilgstošam mieram Eiropā, taču sekoja vilšanās, jo Hitlers atrada citus ieganstus karam.
Svarīgi!
1939. gada 23. augustā Maskavā tika parakstīts Nacistu – Padomju pakts (Molotova - Rībentropa pakts), kura svarīgākā daļa bija slepenā vienošanās par Austrumeiropas sadalīšanu ietekmes zonās. Nedēļu vēlāk ar Vācijas uzbrukumu Polijai sākās Otrais pasaules karš.
Atsauce:
http://images3.wikia.nocookie.net/__cb20080509185443/althistory/images/e/e7/Reichsadler.jpg
S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Jaunākie laiki", Zvaigzne ABC, 2001., 65. lpp.
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.
S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Jaunākie laiki", Zvaigzne ABC, 2001.