Teorija

Mazinoties ģeogrāfiskā attāluma nozīmei cilvēku dzīvē, palielinājusies arī starptautiskā organizētā noziedzība, narkotiku izplatība, nelegālā ieroču tirdzniecība un starptautiskais terorisms. Tas gan nenozīmē, ka šīs parādības cilvēcei līdz šim nebija pazīstamas, tomēr to intensitāte, īpatsvars un bīstamība ir ievērojami palielinājusies. Transporta un sakaru ātruma pieaugums atvieglo, piemēram, narkotiku pārvadāšanu, noziedznieku pārvietošanos un sazināšanos.
 
Elektroniskie norēķini un starptautiskais banku tīkls paver plašākas iespējas legalizēt nelegālos darījumus (no narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas, nodokļu nemaksāšanas, kontrabandas utt.) iegūto naudu un pārvietot to no vienas valsts uz citu. Interneta izplatība ir radījusi jaunu noziedzības veidu – datortīklu „uzlaušanu” ar mērķi iegūt naudu vai informāciju, kuru varētu pārdot vai izmantot šantāžas nolūkos. Starptautiskā organizētā noziedzība skar visas valstis.
 
Viens no starptautiskās organizētās noziedzības galvenajiem darbības veidiem ir narkotiku tirdzniecība. Teritorijās, kurās notiek pilsoņu karš vai arī darbojas partizānu kustības, ir labvēlīgi apstākļi, lai tajās uzplauktu narkotiku ražošana un transports, it īpaši tādēļ, ka narkotikas ir efektīvs veids, kā ātri iegūt naudas līdzekļus politisku mērķu sasniegšanai. Šādi apstākļi ir izveidojušies piemēram, Afganistānā, Somālijā, dažos Andu kalnu rajonos Latīņamerikā un citur. Afganistānā narkotiku ražošana un tirdzniecība ļauj vietējiem militārajiem vadoņiem gūt milzīgus ienākumus un uzturēt vērā ņemamas personīgās armijas.
 
narkotikas_ashley_rose.jpg
 
Savukārt Rietumeiropas un Ziemeļamerikas valstīs ētikas principu pazemināšanās un augstais ienākumu līmenis rada noieta tirgu narkotikām, lai gan 90. gados ir vērojams narkomānijas pieaugums arī zemēs, kurās tās tiek ražotas, taču agrāk tika lietotas samērā maz. Narkotiku lietošana strauji pieaug Eiropas postkomunistiskajās valstīs, arī Baltijas valstīs.
 
90. gadu konflikti pasaulē veicināja arī ieroču kontrabandas pieaugumu. PSRS sabrukumam šajā ziņā bija būtiska nozīme, jo vājā robežkontrole un valsts institūciju efektivitātes mazināšanās, kā arī bruņotie konflikti deva iespēju samērā brīvi darboties nelegālajam ieroču tirgum.
 
img7166376ezikezj.jpg

90. gadu pirmajā pusē Rietumos daudz tika runāts arī par iespējamo kodolieroču un kokmateriālu kontrabandu no Krievijas vai no citām Austrumeiropas valstīm. Taču šīs briesmas izrādījās pārspīlētas.
 
Globalizācija ir veicinājusi arī starptautiskā terorisma attīstību. Arī līdz šim terorisms ir bijis samērā izplatīts, tomēr tā pārsvarā bija iekšpolitiska problēma vai arī pastāvēja noteiktā teritorijā (piemēram, basku teroristu uzbrukumi Spānijā un Francijā, palestīniešu terora akti Izraēlā un pret Izraēlas pilsoņiem ārzemēs).
 
Starptautiskus mērogus tas ir ieguvis musulmaņu ekstrēmistu uzbrukumos Ņujorkā un Vašingtonā 2001. gada 11. septembrī, kurā dzīvību zaudēja 3062 cilvēki. Šis uzbrukums parādīja, ka terorisms pasaules varenākajai valstij var radīt lielākus cilvēku un materiālos zaudējumus nekā piedalīšanās karā, turklāt tā radītais psiholoģiskais šoks un nedrošības sajūta ir daudz spēcīgāka nekā parastā kara gadījumā, jo nav ne frontes līnijas, ne arī skaidri identificējama pretinieka.
 
m_290923.jpg
2001. gada 11. septembris ASV
 
Atsauce:
http://www.esilabs.lv/uploads/img/articles/large/narkotikas_ashley_rose.jpg
http://image.space.rakuten.co.jp/lg01/38/0000341438/11/img7166376ezikezj.jpeg
http://i3.ifrype.com/business_news/290/923/v1/m_290923.jpg
Autoru kolektīvs "Pasaules vēsture vidusskolai III", Zvaigzne ABC, 2002.
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.
S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Latvija 20. gadsimtā", Zvaigzne ABC, 2006.