Teorija

Mūzika
Pēckara periods iezīmējas ar popmūzikas (saīsināts no frāzes – populārā mūzika) attīstību. Ar masu informācijas līdzekļu palīdzību – skaņu ieraksti, radio, televīzija un kino, popmūzika ātri iekaroja milzīgu popularitāti.

50. gados ASV, saplūstot melnādaino ritma blūza (rhythm and blues) mūzikai ar baltādaino amerikāņu kantri (country) mūziku, radās rokenrols. Līdz ar to mūzikā ienāca elektriskā ģitāra, kas kļuva par dominējošo instrumentu popmūzikā. Par rokenrola dzimšanas gadu neoficiāli uzskata 1955. g., kad Bils Heilijs dziedāja dziesmu Rock Around the Clock.

Bila Heilija dziesma Rock Around the Clock: http://www.youtube.com/watch?v=F5fsqYctXgM
 
17925.jpg
E. Preslijs
  
Milzīgus panākumus ieguva Litls Ričards, Badijs Hollijs, Čaks Berijs, tomēr par rokenrola karali uzskata Elvisu Presliju. Pasaulē pārdoti vairāk nekā miljards viņa ierakstu. 150 viņa dziesmas kļuva par mūzikas žurnāla Bildboard tabulu pirmo vietu ieguvējām. ASV vien viņš saņēmis 11 zelta, platīna un dubultplatīna goda skaņuplates.

Elvisa Preslija dziesma Love Me Tender: http://www.youtube.com/watch?v=HZBUb0ElnNY

1960. gadā Lielbritānijas ostas pilsētā Liverpūlē nodibinājās grupa The Beatles . Sākotnēji tā nebija īpaši populāra, līdz uzsāka sadarbību ar producentu Braienu Epšteinu. No 1963. gada pasauli pārņēma The Beatles pielūgsme, ko žurnālisti dēvēja par bītlomāniju. The Beatle bija kļuvuši par 20. gs. popmūzikas simbolu.
 

1969. gadā nelielā ASV pilsētiņā Vudstokā notika mūzikas festivāls, ar kuru iesākās rokmūzikas ēra. Tajā piedalījās šobrīd pazīstami, bet tolaik pavisam jauni rokenrola, roka un blūza mūziķi – Dženisa Džoplina, Džo Kokers, Džimijs Hendrikss, grupas – The Rolling Stones, The Who, Santana, Creedence. Tie spēlēja jauniešiem saprotamu mūziku, īpašu uzmanību pievēršot tekstiem.
 
Turpmāk attīstījās dažādi rokmūzikas novirzieni. Par hārdroka leģendām kļuva Deep Purple, Led Zepelin, The Who. Angļu grupa Queen tikai ar ģitāru un sitamo instrumentu palīdzību radīja neparasti bagātīgu skanējumu. Ne velti Queen mūziķi tika dēvēti par rokmūzikas profesoriem.

70. gadu beigās sākās disko mūzikas bums. Tās pamatnosacījums ir ritms – 120 sitieni minūtē. Par diskomūzikas zvaigznēm kļuva grupas: Boney M, ABBA, Smokie u.c.

80. gados popularitāti ieguva tehniskā mūzika jeb tehno. Mūzikas skanējums kļuva arvien tehniskāks un raupjāks.
 
Sports
Gadsimta otrās puses raksturīga sporta iezīme ir profesionalizācija. Lai sasniegtu pasaules līmeņa rezultātus sportam bija jākļūst par profesiju. Kā negatīva parādība sportā ieviesās dažādu kaitīgu medikamentu lietošana. Īpaši tā grēkoja sociālistiskās nometnes valstis PSRS un VDR, kur sports tika izmantots kā līdzeklis savas varenības apliecināšanai. Olimpiskās spēles tika boikotētas. 1980. g., protestējot pret PSRS karaspēka ievešanu Afganistānā, uz Maskavas olimpiskajām spēlēm neaizbrauca ASV un citu Rietumvalstu komandas. 1984. g. Olimpiskās spēles Losandželosā boikotēja Austrumu bloka valstis.
 
Tēlotāja māksla
20. gs. 50. – 60. gados tēlotāja mākslā pastāvēja 2 pretēji virzieni – sociālais reālisms un abstrakcionisms. Sociālais reālisms skaidri attēloja notikumus, nereti nonākot pat līdz fotogrāfiskai līdzībai.

comp5640.jpg
V. Kandinska glezna
 
Abstrakcionisms noliedza tradicionālo glezniecību un zīmējuma nozīmi. Tam raksturīgi spontāni, brīvi, it kā bērna rokas vadīts attēls. Autori to pasniedza kā augstāko glezniecību vai tēlniecību. Abstrakcionisma pamatlicējs ir krievu gleznotājs Vasilijs Kandinskis. 20. gs. vidū slavu guva arī Džeksons Polloks ASV, Robērs Delonē un Hanss Hartungs Francijā.

60. gados tēlotāja mākslā parādījās daudzi, dažādi virzieni. Viens no pirmajiem bija popārts. Nosaukums radies Lielbritānijā, kur tas apzīmēja populāro mākslu, ko rādīja televīzijā, kinofilmās, afišās u.c. 1957. gadā kāds kritiķis to raksturoja kā „populāru, īslaicīgu, vienreizēju, lētu, masveidīgu, jauneklīgu, asprātīgu, seksīgu, āķīgu, burvīgu un svarīgu nodarbi”. Popārtu mēdza pavairot, izmantojot modernās tehnikas iespējas. Sevišķi plaši popārts izplatījās ASV.

Amerikas, bet vēlāk arī Eiropas mākslā popularitāti ieguva hepeningi – māksla rīcība, māksla – rotaļa (angļu valodā heppening – notikums, gadījums). Piemēram, amerikāņu mākslinieks Dž. Dains skatītāju priekšā apgleznoja lapu, ierakstīja tajā „Man patīk tas, ko es daru”, un no tūbiņas spieda sev virsū krāsu (tomātu sulu) un lēca pāri savai gleznai, lai parādītu, ka process ir svarīgāks par rezultātu.
 
Arhitektūra
Vēlīnais modernisms
Pēc II pasaules kara aktuāla bija sagrautu pilsētu atjaunošana un pārplānošana. Bija nepieciešamība celt jaunas dzīvojamās un administratīvās ēkas. Līdz pat 70. gadiem daudzviet pasaulē pilsētas kvartālus plānoja ar plašām un taisnām ielām. Ēkām bija tīras formas, betons un stikls to apdarē.
 
Brutālisms ir 50. – 60. gadu arhitektūras virziens , kas deva priekšroku tēraudam un betonam. Elektrības kabeļiem, ventilācijas ierīcēm tika piešķirta arhitektūras elementa nozīme. Slavenākā brutālisma celtne ir Pompidū Nacionālais mākslas un kultūras centrs Parīzē. Ēkai uz āru ir vērsti ekskalatori, lifti, ventilācijas caurules, ūdensvadi un masīvi tērauda balsti, kas parasti veido celtnes karkasu.
Postmodernismā galvenais vairs nav ēkas funkcija un vienkāršība, bet spēle ar dažādiem – gan jaunizgudrotiem, gan no vēstures ņemtiem elementiem. Šāds piemērs ir Džeimsa Stērlinga veidotā Jaunā Valsts mākslas galerija Štutgartē (Vācijā).
 
r.jpg
Pompidū Nacionālais mākslas un kultūras centrs
 
Atsauce:
http://easyget.lv/img/articles/0910/17925.jpg
http://www.glyphs.com/art/kandinsky/comp5640.jpg
S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Jaunākie laiki", Zvaigzne ABC, 2001., 142. lpp.
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.
S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Jaunākie laiki", Zvaigzne ABC, 2001.