Teorija

Baroks bija arhitektūras stils, kurš balstījās uz renesanses arhitektūras sasniegumiem, tos papildinot. Baroka stila aizsākumi saistīti ar Itāliju 16.gadsimta otrajā pusē, tas bija dominējošais stils arhitektūrā līdz 18.gadsimta vidum.
 
Borromini-s-carlo.jpg
Attēlā redzama Svētā Kārļa baznīca Romā, būvēta 17. gadsimtā, arhitekts F.Borromīni.
 
Tajā redzamas baroka pazīmes:
  • galvenā fasāde ir grezna - to rotā divstāvu kolonādes,
  • dziļajās nišās novietotas skulptūras (joslā virs ieejas portāla),
  • ēku rotā daudzveidīgi dekoratīvi ciļņi,
  • galvenā fasāde ir viļņveida - ar ieliekumiem un izliekumiem,
  • to pastiprina viļņveida smagnējās dzegas gan ēkas vidusjoslā, gan augšpusē,
  • ēku rotā tornīši ar lodveida un kroņa dekoriem.
 
Šādas iezīmes - jebkuriem līdzekļiem radīt greznības, pārpilnības iespaidu, raksturo arī lielāko baroka dievnamu - Svētā Pētera katedrāli Romā, kā arī baroka pilis.
Svarīgi!
Baroka arhitektūras mērķis bija pārsteigt un apžilbināt ar greznību un grandiozitāti.
 
220px-Paris_Opera_full_frontal_architecture,_May_2009_sky parīzes opera Čārls Garnjē 1875.JPG
Attēlā redzama 19. gadsimta beigās būvētā Parīzes Lielās operas ēka (Grand Opera), arhitekts Š.Garnjē.  Neobaroks.
  
Tā kā ēkas būvei tika atvēlēti milzīgi līdzekļi, tad tā arī tika uzcelta ļoti grezna un pompoza, atdarinot baroka formas:
  • fasādi rotā pa divām kārtotu kolonnu ritmi,
  • fasādes vidusdaļa - iedziļināta,
  • fasādes daļā - daudz un grezni rotājumi,
  • jumtu rotā apzeltītas skulptūras,
  • skulptūru grupas izkārtotas arī uz kupolveida ēkas pārseguma, kura formas līdzinās greznam kronim utt.
 
74_big nac mmuzejs.jpg
Attēlā: Rīgā viena no pēdējām 20. gadsimta sākumā historisma stilā būvētajām ēkām bija Rīgas pilsētas mākslas muzejs, tagad - Valsts mākslas muzejs, arhitekts V.Neimanis. Neobaroks.
 
Ēkā apvienotas laikmetam atbilstošas funkcionālas prasības un arī iemiesota ideja par mākslas galeriju kā pili:
  • ēka ir monumentāla,
  • uz ieeju ved greznas, plašas, izliektas kāpnes,
  • centrālajā daļā - dekoratīvi rotājumi,
  • frontons (veidojums augšā virs kolonnām) ir izliektām formām (ne vienkāršā trijstūra formā kā klasiskais), to grezno ciļņu grupa,
  • virs ēkas centrālās daļas slejas grezns, rotāts kupols.
 
Atsauce:
Vispārīgā mākslas vēsture 4/ Skaidrīte Cielava - Rīga: Zvaigzne ABC - 302 lpp. Izmantotā literatūra: 9.lpp.
Arhitektūras stili Latvijā/ Skaidrīte Cielava - Rīga: SIA "Mācību apgāds NT", 1998. - 75 lpp. Izmantotā literatūra: 60.-61.lpp.
http://4.bp.blogspot.com/-Q5CeqkmXPhI/UHvMpfZc-RI/AAAAAAAAAR0/f0d5HlRq8Ac/s1600/Borromini-s-carlo.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/2/26/Paris_Opera_full_frontal_architecture,
_May_2009_sky.JPG
 http://www.lnmm.lv/i/assets/programs/Untitled-4.jpg