Teorija

Svarīgi!
Šī arhitektūras virziena apzīmējumos nav vienprātības, - daži autori lieto apzīmējumu "modernisma arhitektūra" (kas citās valstīs nozīmē - jūgendstila), citi - "funkcionālisms", citviet - "internacionālais stils". Tā kā būtiskākā šī arhitektūras virziena iezīme bija funkcionalitāte, tad šis jēdziens arī labi izsaka tā būtību. 
Kā minēts iepriekš (skat. tēmas: "Jaunie būvmateriāli"), tad 19. gadsimta beigās tika atklāta ne tikai jauno būvmateriālu - tērauda, stikla, dzelzsbetona lietderība, bet arī to mākslinieciskā izteiksmība.
 
Pirmie funkcionālisma arhitektūras projekti radīti ASV. ASV arhitektu saimē redzamākās personības bija Lūiss Salivans un viņa skolnieks Frenks Loids Raits. Salivans turpināja darbu pie debesskrāpju projektu pilnveides. Turpretī Raits atteicās no tradicionālās mājas formas un radīja jaunu nelielas dzīvojamās mājas - kotedžas tipu.
 
images frenks loids raits kaufmaņa m.jpg  
Attēlā: F.L.Raita projektētā Kaufmaņa māja virs ūdenskrituma, Pensilvānija, 20. gadsimta trīsdesmitie gadi.
 
Šajā ēkā redzami tie principi, kurus Raits ieviesa arhitektūrā:
  • brīvs telpu plānojums;
  • plakano jumtu brīvs kārtojums;
  • izmantoti dabiskie materiāli;
  • dabiskie materiāli organiski saliedēti ar dzelzsbetona, stikla elementiem;
  • celtne organiski saliedēta ar dabu - uzbūvēta virs ūdenskrituma;
  • netiek izmantoti nekādi dekori;
  • galvenais ir ēkas funkcijas - kādam mērķim tā paredzēta.
 
Taču pirmajiem Raita projektiem ASV nebija atbalsta.
 
1910. gadā Berlīnē notika Raita projektu izstāde, un Eiropā viņa novatoriskās idejas guva atbalstu - pirmās Raita ietekmē celtās ēkas Eiropā tapa jau pirms Pirmā pasaules kara.
 
Ieinteresēti bija vairāku valstu arhitekti, tajā skaitā arī Vācijas arhitekti: jaunu darbības posmu sāka, piemēram, Pīters Bērenss, kura mērķis bija atbrīvot arhitektūru no dekoratīviem elementiem, palielināt konstrukciju nozīmi. Viņa ideju sekotāji bija L.Mīss van der Roe, V.Gropiuss, Lekorbizjē - jaunās arhitektūras līderi.
 
images bauhaus.jpg
Attēlā: Bauhaus ēka Desavā, būvēta 20. gadsimta divdesmitajos gados, arhitekts V.Gropiuss.
 
Desava bija pirmā vieta, kur tika īstenotas jaunās arhitektūras idejas gan mācību ziņā, gan reāli:
  • skolas jaunais komplekss apvienoja mācību telpas, kopmītnes, administrācijas, iestāžu telpas un pasniedzēju dzīvokļu korpusus;
  • būvformas bija pēc izskata un materiāla ir dažādi paralēlskaldņi - pirmais lielais komplekss arhitektūras praksē;
  • netika izmantoti nekādi dekori;
  • būvmateriāli - stikls, tērauda konstrukcijas, dzelzbetons kalpoja ēkas funkciju mērķim: labs apgaismojums, ērta pārvietošanās pa apvienotajiem korpusiem;
  • visa ēka pakļauta vienam uzdevumam.
 
1933. gadā, nacistiem nākot pie varas, Bauhaus tika slēgta. Skolas vadošie arhitekti emigrēja uz ASV, kur turpināja popularizēt funkcionālisma idejas.
 
Līdzās Bauhaus skolas idejām Francijā jaunas arhitektūras formas sāka radīt arī Lekorbizjē - franču arhitekts.
 
001 lekorbizjē.jpg
Attēlā: Lekorbizjē 20. gadsimta pirmajā pusē projektētā kotedža Francijā, kurā iemiesota viņa ideja par "ģeometrijas un matemātikas kārtības garu - arhitektūras likteņa lēmēju" un lakonismu:
  • celtnei jāpaceļas uz brīvi stāvošiem betona balstiem;
  • ēkas pārsegumam jābūt līmeniskam, lai uz tā var izvietot dārzu;
  • iekštelpu sienas jāatbrīvo no nesošām funkcijām, lai tās var brīvi plānot;
  • ārsienas jāpiepilda ar nepārtrauktām logu rindām;
  • fasādei jābūt veidotai brīvi - tās stabilitāti nodrošina karkasa konstrukcijas.
 
Ēka un vide ir saistītas - cilvēks, arī būdams ēkā, nav izolēts no dabas.
 
Oficiālajās aprindās Lekorbizjē projekti tika kritizēti un izsmieti. Tomēr atsevišķi viņa projekti tika realizēti, turklāt ne tikai dzīvojamās mājas, bet arī Pendžabas jaunās galvaspilsētas Čandigaras plānojums u.c. 
 
Lekorbizje_kapella dievmātes kapella Ronšānā 50.-54.g.jpg
Attēlā: Lekorbizjē būvētā Ronšānas kapella, 20. gadsimta piecdesmitie gadi.

Tajā ir panākta izcila arhitektūras plastika, izteiksmīgums - Ronšānas kapella pārstāv skulpturālo arhitektūru. Šajā projektā Lekorbizjē centies samierināt modernās tehnoloģijas ar dabu - dinamiskā celtne gan iekļaujas apkārtējā dabas telpā, gan organizē to.
 
20. gadsimta sākuma arhitekti radīja idejas, kuras pielietojot, bija iespējams veidot mūsdienu cilvēkiem piemērotu vidi. Jaunās arhitektūras principi bija vienoti: atteikšanās no dekoriem; modernās pilsētas iedzīvotājiem piemērotu, higiēnas un estētikas prasībām atbilstošu mājokļu radīšana.
 
"Būtiskākais celtnē ir nevis jumts un sienas, bet gan apdzīvotā telpa..." uzsvēra šīs arhitektūras izveidotājs Frenks Loids Raits. 
 
Atsauce:
Mākslas vēstures pamati II/  Tatjana Kačalova, Rihards Pētersons. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. - 137 lpp. Izmantotā literatūra: 64.- 69.lpp. 
http://desinteriors.narod.ru/images/RaitVK.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/e/e1/Bauhaus.JPG 
http://www.kasjauns.lv/galerijas/lekorbizje_projekti/001.jpg
http://www.kasjauns.lv/galerijas/unikalais_renco_piano_klosteris_/Lekorbizje_kapella.jpg