Teorija

Dzelzi jau kopš antīkajiem laikiem izmantoja būvniecībā. Bet iepriekšējos laikmetos tam nebija būtiskas nozīmes - to izmantoja tikai detaļās, jo nebija iespējams iegūt augstas kvalitātes dzelzi.
 
Sākot ar 18. gadsimtu, sākās rūpnieciska dzelzs apstrāde, tā uzlabojot tās kvalitāti, - čuguna ražošana, bet 19. gadsimta otrajā pusē sāka plaši ražot augstas kvalitātes tēraudu - attīrīta čuguna un dzelzs savienojumu. Jau 18. gadsimta beigās no čuguna, bet īpaši plaši - 19. gadsimtā no tērauda sāka būvēt tiltus.
 
Viens no pirmajiem jaunās konstrukcijas tiltiem bija 1779. gadā uzceltais čuguna tilts pār Sevērnu Lielbritānijā. Čuguna daļas veidoja tilta pamatu - konstrukciju. Līdzīgas konstrukcijas tiltu būvē tika izmantotas visā pasaulē.
 
Michigan_Central_Railway_Bridge_Niagara_Falls_1.jpg
 
Attēlā redzams 19. gadsimta beigās - 20. gadsimta sākumā būvētais dzelzs konstrukciju tilts Mičiganā ASV.
 
Dzelzs izmantošana ne tikai pamata konstrukcijām, bet arī trošu izgatavošanai ļāva radīt piekaru tiltus.
 
Pirmais šāda veida tilts Eiropā, būvēts 19. gadsimta sākumā, bija tilts pār Ronu Francijā. Konstrukciju viegluma un elegances dēļ piekaru tilti sāka aizstāt balstu tiltus.
 
images bruklinas tilts.jpg
 
Attēlā redzams Bruklinas piekaru tilts Ņujorkā, būvēts 19. gadsimta beigās.
 
19. gadsimta sākumā dzelzs kļuva par svarīgu materiālu lielu celtņu pārsegumu veidošanā, piemēram, Parīzes Maizes tirgus kupolā. Bet arhitekti dzelzs konstrukcijas mēdza aizsegt ar citiem būvniecības materiāliem, ar dekoriem, jo tāda bija tradīcija - tās neatstāja atsegtas.
 
bibliotheque1317936931531-13EEE884D3176258878 biblit par.png
  
Attēlā redzama Parīzes Sv. Ženevjēvas bibliotēkas (būvēta 19. gs. vidū) lasītāju zāle, kur arhitekts Anrī Labrusts atstāja atklātas čuguna kolonnas, tā laužot tradīciju.
 
Prasme radīt iespaidīgas konstrukcijas, izmantojot tikai jaunapgūto materiālu - dzelzi, visspilgtāk izpaudās inženiera Gistava Eifeļa uzceltajā 300 metrus augstajā tornī Parīzē ( būvēts 19.gadsimta astoņdesmitajos gados).
 
lejupielāde eifeļa tornis.jpg
 
Attēlā redzamā konstrukcija veidota no fabrikā gatavotām standartizētām tērauda detaļām.
 
Tornis faktiski ir būvēts kā ieejas vārti starptautiskajai rūpniecības sasniegumu izstādei. Šādas konstrukcijas tā laika sabiedrība uztvēra kā neatbilstošas pilsētvidei - sabiedrība protestēja pret celtniecību, prasīja torni nojaukt.
 
Par Parīzes simbolu Eifeļa tornis kļuva tikai 20. gadsimtā.
 
Atsauce:
Mākslas vēstures pamati II/  Tatjana Kačalova, Rihards Pētersons. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. - 137 lpp. Izmantotā literatūra: 5.-7.lpp. 
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/7/77/Michigan_Central_Railway_Bridge_Niagara_Falls_1.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/b/b5/Brooklyn_Bridge_2004-01-11.jpg
http://classconnection.s3.amazonaws.com/663/flashcards/2717663/png/bibliotheque1317936931531-13EEE884D3176258878.png
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/d/d8/Eiffel_Tower_Day_Sept._2005_(10).jpg