Teorija

Jūgendstils radās Anglijā 19. gadsimta sešdesmitajos gados kā lietišķi dekoratīvās mākslas virziens - mēbelēm, tapetēm, audumiem, sadzīves priekšmetiem, mākslā.
 
Virziena teorētiskos pamatus izstrādāja angļu rakstnieks, mākslinieks Viljams Moriss.
 
lejupielāde galds.jpg 
Attēlā: Galdiņš - jūgendstils.
 
Jūgendstils tika radīts kā pretstats rūpnieciskajai vienveidīgajai ražošanai - tajā izmantoja rotājumus ar stilizētiem augu motīviem, gotikas mākslas atdarinājumus.
 
No lietišķi dekoratīvās mākslas jūgendstils tika pārņemts arhitektūrā.
Svarīgi!
19. gadsimta deviņdesmitajos gados jaunais stils izplatījās visā Eiropā, kur kļuva pazīstams ar dažādiem nosaukumiem:
  • modern style - Anglijā;
  • art nouveau - Francijā;
  • jugendstil - Vācijā un Latvijas teritorijā (no žurnāla "Jugend" nosaukuma);
  • sezessionstil - Austrijā, Polijā;
  • stile liberty - Itālijā;
  • modernismo - Spānijā;
  • stiļ modern - Krievijā.
ortā inžen tasela savrupmāja.jpg
Attēlā: Viena no pirmajām jūgendstila ēkām - inženiera Tasela savrupmāja, arhitekts Viktors Ortā, uzbūvēta Beļģijā - Briselē 19. gadsimta deviņdesmitajos gados.
 
Ēkā jau izkoptā veidā iemiesoti jūgendstila principi:
  • dekoru saskaņa;
  • plūstošas, vijīgas līnijas, aizgūtas no dabas formām;
  • atsegtas dzelzs konstrukcijas (kolonnas, kāpņu margas),
  • visi elementi tiek saskaņoti ar grīdas, sienu motīviem.  
  
Jūgendstilam raksturīgi:
  • jauni dekoru principi: izmantoti ūdensaugu; mikropasaules - piem., kukaiņu; tropu augu un dzīvnieku; putnu atveidojumi, to motīvi stilizēti;
  • turpretim, piem., Skotijā, Austrijā - stingras ģeometriskas formas: vai nu ornamentos, vai atsevišķi apļi, kvadrāti, taisnstūri, lodes formas utt.,
  • prioritāte - ērtas dzīvojamās telpas - gan savrupmājas, gan plaši pilsētas dzīvokļi;
  • tiek noliegta simetrija, regularitāte, ēku formas - plūstošas, nenoteiktas;
  • dekoru motīvi ir ne tikai ēku fasādēs, bet ar tiem saskaņoti - arī iekštelpās;
  • brīvs, funkcionāli pamatots celtņu plānojums;
  • ārējo būvformu plānojuma pakārtošana iekštelpu plānojumam;
  • pilnīga atteikšanās no vēsturisko stilu kopēšanas.
 
Visspilgtāk jūgendstils izpaudās individuālo savrupnamu celtniecībā, bet tika celtas arī daudzas sabiedriska rakstura ēkas: stacijas, teātru ēkas, baznīcas, daudzdzīvokļu nami.
 
katal mūz pils Lujs Domeniks i Montanera un citi 1905-08.jpg
Attēlā: Kataloņu mūzikas pils Barselonā, arhitekts Luijs Domeniks i Montanera un arhitektu grupa. Mūzikas pils (koncertzāle) būvēta 1905. - 1908. gadā.
 
Pils ir ārkārtīgi grezna un daudzkrāsaina. Tajā bagātīgi jūgendstila dekori un formas:
  • ziedu stilizējumi, augu motīvi;
  • konstrukcijām gan iekštelpās, gan fasādē piešķirtas plūstošas formas,
  • dekori saskaņoti - iekštelpās un ārpusē.
 
Svarīgi!
Jūgendstila iezīmes nav kā vēsturiskajiem stiliem - visur līdzīgas vai vienādas. Katrā valstī jūgendstils ieguva īpašu, citādu raksturu; katram arhitektam bija savdabīgas izteiksmes formas, stils. 
Izcili jūgendstila arhitekti bija visās valstīs: V.Ortā un H. van de Velde (vēlāk pārcēlās uz Vāciju) Beļģijā, H.Gimārs - Francijā, O.Vāgners - Austrijā, Č.R.Makintošs - Skotijā, A.Gaudi - Spānijā (Katalonijā), L.H.Salivans - ASV u.c..
 
Atsauce:
http://gaukartifact.com/wp-content/uploads/2013/02/art-nouveau-furniture-2.jpeg
http://1.bp.blogspot.com/-J9VYxN_506g/TeyhVi1qA2I/AAAAAAAACII/5E7AEGrTbSI/s400/91418726_f96132ab6b_o.jpg 
http://www.palaumusica.cat/images/41103/full_inner_page.jpg
Vispārīgā mākslas vēsture 4/ Skaidrīte Cielava - Rīga: Zvaigzne ABC - 302 lpp. Izmantotā literatūra: 13.-22. lpp.