Teorija

19. gadsimtā:
  1. strauji attīstījās zinātne;
  2. radās jauni nodarbošanās veidi;
  3. mainījās ne tikai mode, bet arī cilvēku uzskati un rīcība;
  4. līdz ar medicīnas attīstību un labāku uzturu pieauga cilvēka mūža ilgums;
  5. pasaulē palielinājās cilvēku skaits, īpaši lielajās pilsētās.
 
Daudzi jauninājumi padarīja vieglāku ikdienas dzīvi.
  • Pilsētu ielas un mājokļus sāka apgaismot ar elektriskajām spuldzēm.
  • Ļaudis pilsētās sāka izmantot elektriskos tramvajus.
  • Dzelzceļi savienoja valstu lielākās pilsētas un pat kontinentus.
  • Telefona izgudrošana ļāva cilvēkiem sazināties no liela attāluma.
  • 1895. gadā brāļi Luijs un Ogists Limjēri izveidoja aparātu, lai varētu skatīties kinofilmas.
 
Dzīves līmenim paaugstinoties, parādījās pieprasījums pēc plaša patēriņa precēm. Vairumā tika ražoti velosipēdi, pulksteņi, sadzīves tehnikas ierīces, piemēram, kājminamās šujmašīnas.
 
Jau 19. gs. vidū Izaks Zingers sāka ražot slēgdūriena šujmašīnas ar pedāli un mehānisko šujamadatu (t.s. kuģīti). Viņš viens no pirmajiem sāka arī darbu reklāmā, ierosināja ieviest pakāpeniskas nomaksas sistēmu. Tā mazāk turīgiem iedzīvotājiem radās iespēja iegādāties samērā dārgas preces.

Arvien vairāk cilvēku sāka ceļot. Ceļošanai pa jūru izmantoja tvaikoņus.

Brīvajā laikā cilvēki sāka nodarboties ar sportu.
 
1896. gadā Atēnās notika pirmās mūsdienu olimpiskās spēles. Spēļu atjaunošanas idejas autors bija barons Pjērs de Kubertēns.
 
DSC_6582.JPG
1896. gada Olimpisko spēļu plakāts.
 
„Titanic” bojāeja
 Laineris „Titanic” bija lielākais kuģis, kas līdz tam bija uzbūvēts: tā garums bija 269 m, tas svēra 46 329 tonnas. Savā pirmajā reisā no Eiropas uz Ameriku 1912. gada 14. aprīlī īsi pirms pusnakts kuģis sadūrās ar aisbergu un 2:40 no rīta nogrima Atlantijas okeānā. Tas notika apmēram 150 kilometrus no Ņujorkas, kur to gaidīja nākamajā dienā. Katastrofā gāja bojā 1503 pasažieri un apkalpes locekļi, 668 tika izglābti.
 
DSC_6581.JPG
„Titanic” bojāeja. Maksa Bekmana glezna.

"Titanic" traģēdija atainota arī kinofilmās. 20. gs. beigās pasaules slavu guva režisora Džeimsa Kamerona filma ar Keitu Vinsletu un Leonardo di Kaprio galvenajās lomās.
 
Atsauce:
S.Goldmane, J.Klišāne, A.Kļaviņa, I.Misāne, L.Straube „Vēstures pamatskolai. Jaunie laiki.”, Zvaigzne ABC, 2003., 290. - 291.lpp.