16. gadsimtā Nīderlande bija Spānijas īpašuma ienesīgākā daļa. Tur atradās lielākās ostas, kurās ienāca kuģi ar koloniju precēm, - Antverpene, Roterdama, Amsterdama.
Pēc tam, kad par Spānijas karali kļuva fanātiskais katolis Filips II, spāņi sāka Nīderlandē izskaust protestantismu. Tas izraisīja nīderlandiešu pretestību.
Svarīgi!
1568. gadā sākās Nīderlandes Neatkarības karš, kura rezultātā Ziemeļu provinces atbrīvojās no spāņu varas.
1579. gadā Nīderlande sadalījās:
- katoliskie dienvidi (mūsdienu Beļģija) atzina Spānijas virskundzību,
- ziemeļu provinces ar Holandi priekšgalā 1581. gadā paziņoja par neatkarību no Spānijas; Izveidojās Savienoto provinču republika (mūsdienu Nīderlande).
17. gs. pirmajā pusē Nīderlande piedzīvoja savus ziedu laikus. Izmantojot izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, tika izvērsta plaša saimnieciskā darbība. Dibināja manufaktūras, kuģu būvētavas, paplašināja tirdzniecību. Spānijai un Portugālei zaudējot savu noteicošo lomu, Nīderlande kļuva par nozīmīgāko valsti gan preču ražošanā, gan tirdzniecībā. Holandieši ieguva arī jaunas kolonijas, viņu kuģi bija sastopami visās lielākajās pasaules ostās.
Ap 1660. gadu sākās Nīderlandes noriets. Amsterdamu izkonkurēja Londona, un par Eiropas saimnieciskās dzīves līderi pakāpeniski kļuva Lielbritānija.
Holandiešu panākumi
- 1602. gadā nodibināja Ostindijas tirdzniecības kompāniju.
- 1616. gadā nodibināja savu pirmo koloniju Amerikā, ko nosauca par Jauno Nīderlandi.
- 1619. – 1624. gadā monopolizēja garšvielu tirdzniecību Moluku arhipelāgā, kuras sauca par garšvielu salām.
- 1626. gadā nodibināja Jauno Amsterdamu (tagadējā Ņujorka).
- 1642. gadā Abela Tasmāna ekspedīcija no Indonēzijas uz Austrāliju. Viņš sasniedz salu, kas vēlāk tiek nosaukta par Tasmāniju, pēc tam nonāk Jaunzēlandē, Tongā, Fidži un sastāda Austrālijas ziemeļu piekrastes karti.
- 1652. gadā Ostindijas kompānija nodibina Kāpas koloniju (Keiptaunu) Labās Cerības ragā, lai nodrošinātu proviantu kuģiem, kas mēroja ceļu no Eiropas uz Āziju un atpakaļ.
Abels Tasmāns.