Teorija

Industriālā revolūcija jeb rūpniecības apvērsums sākās 18. gadsimta vidū Anglijā.
Industriālārevolūcija jeb rūpniecības apvērsums – laika posmā no 18. gs. vidus līdz 19. gs. vidum notikušās ekonomiskās, sociālās, politiskās un tehniskās pārmaiņas, kas saistās ar pāreju no manufaktūras uz mašinizētu ražošanu, rūpnieciskās ražošanas attīstību, agrāras ekonomikas pārveidi industriālā.
Iepriekšējos gadu tūkstošus cilvēces saimniecības pamats bija bijusi lauksaimniecība. Līdz ar rūpniecības apvērsumu mainījās preču ražošanas veids. Darbnīcu un manufaktūru vietā stājās fabrikas. Cilvēku roku darbu nomainīja mašīnas un mehānismi.
 
DSC_6488.JPG
Mančestra 19. gadsimtā
 
Eiropas saimniecībā attīstījās kapitālistiskās ražošanas formas. Kapitālisma raksturīgas iezīmes bija strauja ekonomikas attīstība un sociālo pretrunu saasināšanās.
Kapitālisms – politiska, sociāla un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir preču tirgus attiecības un ražošanas līdzekļu privātīpašums.
Sākusies Anglijā, industriālā revolūcija pārņēma visu Eiropu un Ameriku. 19. gadsimtā pasaulē notika daudz lielākas izmaiņas nekā iepriekšējo gadu tūkstošu laikā. Koloniālās ekspansijas rezultātā Eiropas sasniegumi kļuva pazīstami visā pasaulē.
 
Pēc Napoleona kariem Eiropā iestājās ilgstošs miera periods, kas turpinājās līdz Pirmajam pasaules karam 1914. gadā. Notika tikai vietējas nozīmes nelieli kari. Miers sekmēja vēl nepieredzētas zinātnes un tehnikas attīstību.
 
Industriālās revolūcijas rezultātā pasaulē bija notikušas būtiskas pārmaiņas. Attīstītajās Rietumeiropas valstīs dominēja mašinizēta lielražošana. Pilsētas bija kļuvušas par rūpnieciskās ražošanas centriem.
 
Atsauce:
S.Goldmane, J.Klišāne, A.Kļaviņa, I.Misāne, L.Straube „Vēstures pamatskolai. Jaunie laiki.”, Zvaigzne ABC, 2003., 234.-235.lpp.