Līdz Neatkarības karam angļu kolonisti Ziemeļamerikā apmetās Atlantijas okeāna piekrastē līdz Apalaču kalniem. Pēc neatkarības iegūšanas un patstāvīgas valsts izveidošanās tika apgūtas jaunas teritorijas, šķērsojot kalnus un ierīkojot apmetnes Ohaio upes ielejā.
 
1783. gadā ASV rietumu robeža bija Misisipi upe.
Svarīgi!
19. gadsimta sākumā amerikāņi pakāpeniski sāka virzīties rietumu virzienā. Jaunas teritorijas tika iegūtas dažādos ceļos – nopērkot vai atkarojot no citām valstīm (Spānijas, Lielbritānijas, Francijas, Meksikas), padzenot indiāņus no viņu zemēm.
1803. gadā ASV no Francijas nopirka Luiziānu, ASV teritorija paplašinājās 2 reizes.
19. gs. vidū ASV pievienoja sev Floridu, Nevadu, daļu Jūtas, Jauno Meksiku un Arizonu.
1867. gadā no Krievijas nopirka Aļasku. Kopš tā laika ASV robežas nav mainījušās.
  
Jaunajās zemēs izveidojās jaunas pavalstis – štati. 1800. gadā ASV bija 16 štati, bet 1848. gadā – jau 30.
 
DSC_6444.JPG
hfh.jpg
ASV teritorijas paplašināšanās

ASV valdība veicināja iedzīvotāju pārcelšanos uz jauniegūtajām teritorijām, par zemu cenu piedāvājot zemi visiem, kuri vēlas to apstrādāt.
 
DSC_6443.JPG
Pārceļotāju ģimene.
 
Sākās lielās pārceļošanas laiks. Tūkstošiem austrumu piekrastes iedzīvotāju un imigranti no Eiropas veidoja garas pārceļotāju karavānas un segtos ratos jeb kulbās devās uz rietumiem, sasniedzot attālākās ziemeļrietumu teritorijas Oregonā. Ceļojumā nācās pārvarēt dažādas grūtības, arī indiāņu uzbrukumus. No pirmajām ieceļotāju apmetnēm īsā laikā izauga pilsētas.
 
Jauno teritoriju apgūšanās iesaistījās arī reliģiskas kopienas. Piemēram, "Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas" ieceļotāji 1847. gadā nodibināja Soltleiksitiju Jūtā.
"Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas" pārstāvji tiek saukti vienkārši par mormoņiem; kopiena izveidojās 19. gs. pirmajā pusē ASV un uzskata sevi par kristīgās reliģijas draudzi.
Lai nodrošinātu Vidējo Rietumu apdzīvotību, no 1862. gada valdība katrai ieceļotāju ģimenei piešķīra 64 ha brīvas zemes Lielajos līdzenumos. Rietumu teritoriju attīstību veicināja arī jaunbūvētie dzelzceļi, kas savienoja jaunās pilsētas ar vecāko valsts daļu.
 
Dzelzceļa līniju savienošana Promotoripointā (1869)
Tika izvirzīts mērķis savienot Atlantijas okeāna un Klusā okeāna piekrasti. To realizēja 1869. gadā, kad divas dzelzceļa līnijas – viena no Omahas austrumos, otra no Sanfrancisko rietumos – savienojās pie Promotoripointas Jūtas štatā. 1910. gadā abas okeāna piekrastes savienoja jau 9 transkontinentālas dzelzceļa līnijas.
 
DSC_6439.JPG