Teorija

14. un 15. gadsimtā Ziemeļitālijas pilsētvalstis, kas bija guvušas panākumus saimniecībā, īpaši – banku izveidē, tirdzniecībā un audumu ražošanā, bija visbagātākās Eiropas zemes. Šajā laikā sākās lielas izmaiņas cilvēku domāšanā un dzīvesveidā.
 
Renesanse
Pilsētās uzkrājās lieli naudas līdzekļi, kas deva iespēju atbalstīt talantīgus māksliniekus un domātājus. Itālijas tēlnieki, gleznotāji un arhitekti izgudroja jaunus paņēmienus cilvēka un viņa dzīves telpas attēlošanā.
 
fsfss.jpg
 
Zinātnieki un literāti vāca antīkos priekšmetus un rokrakstus un sāka pētīt Senās Grieķijas un Senās Romas mantojumu. Tā radās mākslas un arhitektūras stils, kas balstījās uz antīkā laikmeta paraugiem, to sauca par renesansi (no franču vārda renaissance – atdzimšana).
Renesanse bija laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, kas raksturojams ar spožu zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukumu (Itālijā no 14. līdz 16. gs., citās valstīs no 15. gs. beigām līdz 16. gs. vidum).
Par renesansi vēsturnieku vidū sastopami dažādi viedokļi. Vieni renesansi uzskata par pārejas posmu starp viduslaikiem un jaunajiem laikiem, citi to uzskata par visai nosacītu jēdzienu vai parādību kopumu, kas raksturo viduslaiku kultūru. Citi renesansi saista ar kultūras uzplaukumu un antīkās kultūras atdzimšanu.
 
Plašākā nozīmē ar renesansi saprot vērtību sistēmas maiņu ap 14. gs, iesākumā Itālijā, pēc tam arī pārējā Eiropā.
 
Pastāv dažādi periodizācijas varianti, piemēram:
  1. Protorenesanse (Arī Priekšrenesanse, arī Trečento) - 13.gs. beigas - 14.gs. (Centrs: Toskāna - Florence, Piza, Sjēna).
  2. Agrā renesanse (Arī Kvatročento) - 15.gs. (Centrs: Toskāna - Florence.)
  3. Dižrenesanse (Arī Augstā renesanse, arī Činkvečento) - 15.gs. beigas - 1525. gads (tāpēc, ka šajā gadā Romā iebrūk Vācu Sv. Romas impērijas karaspēks un līdz ar to māksla uz laiku beidzas). (Centrs - Roma, bet arī Milāna, Florence u.c.)
  4. Vēlā renesanse (Arī Činkvečento) un Manierisms - 16.gs. sākums - 1600. gads. (Centrs - Venēcija.)
 
Tiek piedāvāta arī šāda periodizācija:
  1. Agrā renesanse (1420. g. – 1500. g.) ar centru Toskānā un Florencē.
  2. Augstākā renesanse (1501. g. –1530. g.) ar centru Romā.
  3. Vēlīnā renesanse jeb manierisms (pēc 1530. g.) ar centru Venēcijā.
 
Humānisms
Ciešā saistībā ar renesansi attīstījās arī humānisma (no latīņu valodas vārda humānus – cilvēcīgs) idejas.
Humānisms bija centrālais renesanses strāvojums, uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām utt., pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs.
Humānisti iestājās par brīvu personības attīstību, kā arī nepieciešamību cilvēkam apgūt visdažādākās zināšanas un tādā veidā sevi vispusīgi izglītot.
Svarīgi!
Humānisti lika pamatus trīsdaļīgai vēstures periodizācijai: antīkā senatne, viduslaiki, jaunie laiki.
Antīko laikmetu tie savos sacerējumos dēvēja par Zelta laikmetu.
 
Ziemeļitālijas pilsētu iedzīvotāji sāka arvien vairāk interesēties par antīko senatni un meklēja tajā paraugus savai ikdienas dzīvei. Ar laiku arī citu Eiropas daļu iedzīvotāji pārņēma jaunās idejas. To izplatīšanos sekmēja arī grāmatu iespiešanas izgudrošana.
 
Kā humānistu kultūras centri īpaši izcēlās Florence, Roma un Venēcija.
 
Florence bija kļuvusi slavena ar smalkvilnas un zīda audumu izstrādājumiem. 15.gs. šeit sāka valdīt bagātākā tirgotāju un baņķieru ģimene – Mediči, kuru pils kļuva par zinātnieku un mākslinieku tikšanās vietu. Šeit dzimuši un darbojušies Frančesko Petrarka, Džoto di Bondone, Tomaso Mazačo, Filipo Bruneleski, Lorenco Žiberti, Donatello u.c.  Pateicoties lielā mērā tieši šai dižgaru plejādei aizsākās pasaules vērtību sistēmas pārvērtēšana. Tādēļ Florenci nereti dēvē arī par mūsdienu Eiropas māti.
 
Roma piesaistīja kā pāvesta rezidences vieta un kristīgās pasaules centrs. Roma bija kļuvusi par ideālu vietu antīkās kultūras studijām. Pāvestu aizbildniecībā uzplauka humānisma kultūra.
 
Venēcija bija tipiska jūras valsts. Tai piederēja tā laika spēcīgākā flote. Venēcija nodarbojās ne tikai ar Austrumu preču tirdzniecību, bet bija pazīstama ar stikla un mozaīku ražošanu.
  
florence.jpg
Florence
 
DSC_3060.JPG
DSC_3066.JPG
Renesanses un humānisma izplatība Eiropā
 
Atsauce:
http://etc.usf.edu/clipart/19400/19472/volumen_19472_md.gif
http://lv.wikipedia.org/wiki/Renesanse
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai”3. daļa. Jauniei laiki, RAKA, 2006.
http://i1.trekearth.com/photos/57934/firenze_vecchia.jpg