Teorija

Jaunielaiki ir pasaules vēstures posms starp vēlīnajiem viduslaikiem un jaunākajiem laikiem.
Jaunos laikus dēvē arī par moderno vēsturi, jo tieši tad tika likti pamati mūsdienu sabiedriskajai kārtībai, politiskajai sistēmai, cilvēktiesībām, zinātnes un kultūras attīstībai.
Svarīgi!
Jēdzienu „jaunie laiki” sāka lietot Itālijā 15. gadsimtā, uzsverot, ka sācies jauns – „prāta atmodas” laikmets.
Senās Grieķijas un Senās Romas sasniegumi zinātnē un kultūrā, kurus eiropieši no jauna iepazina pēc daudziem aizmirstības gadsimtiem, iedrošināja tos veikt jaunus atklājumus un izgudrojumus. Cilvēki tiecās iepazīt paši sevi, kā arī apkārtējo dabu un pasauli. Mainījās cilvēku priekšstats par pasaules lielumu un uzbūvi, attieksme pret reliģiju, valdnieku varu, savu vietu un lomu sabiedrībā.
  
Jauno laiku cilvēku raksturo:
  1. patstāvība,
  2. darbīgums,
  3. uzdrošināšanās,
  4. spēja pieņemt lēmumus,
  5. spēja uzņemties atbildību,
  6. plašākas zināšanas,
  7. tieksme pēc zelta un varas.
 
Vēstures zinātnē nostiprinājies viedoklis, ka pāreja no viduslaikiem uz jaunajiem laikiem iezīmējās ap 15. – 16. gadsimtu miju.
 
Par jauno laiku sākumu tiek uzskatīti dažādi notikumi, piemēram:
  1. Amerikas atklāšana,
  2. renesanse,
  3. reformācija,
  4. grāmatu iespiešanas izgudrošana,
  5. revolūcijas Nīderlandē un Anglijā.
 
Līdz ar to jauno laiku sākumu var datēt ar:
  1. 14. gadsimtu;
  2. 14. un 15. gs. miju;
  3. 16. gadsimtu;
  4. 17. gadsimtu.
 
Jaunums jauno laiku vēstures apguvē ir plašais vēstures avotu klāsts. Tie ir visdažādākie lietiskie un rakstiskie avoti – arhitektūras pieminekļi, ieroči, darbarīki, sadzīves priekšmeti, dokumenti, dienasgrāmatas, vēstules, memuāri, mākslas darbi, preses izdevumi, karikatūras u.c. Vēstures posms plaši atspoguļots arī daiļliteratūrā, kinofilmās un teātra izrādēs.
 
uuyuy.jpg
 
Jauno laiku nozīmīgākie notikumi:
  • 14. – 16. gadsimts
– renesanse un lielie ģeogrāfiskie atklājumi.
  • 16. gadsimts – reformācija.
  • 17. gadsimts – koloniālisma izplatīšanās. Trīsdesmitgadu karš.
  • 17. – 18. gadsimts – absolūtisms Eiropā. Apgaismība.
  • 18. gadsimta otrā puse – ASV izveidošanās. Industriālā revolūcija. Polijas dalīšana. Lielā franču revolūcija.
  • 19. gadsimta sākums – Napoleona kari.
  • 19. gadsimta otrā puse – dzimtbūšanas atcelšana Krievijā. Pilsoņu karš ASV – verdzības atcelšana. Nacionālās kustības un nacionālo valstu veidošanās Eiropā.
  • 19. gadsimta beigas – kapitālisma attīstība. Cīņa par pasaules sadalīšanu koloniālajos valdījumos.
  • 20. gadsimta sākums – starptautisko attiecību saasināšanās – Trejsavienība un Antante.
  •  
    Atsauce:
    S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
    Atsauce:
    V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai”3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
    Atsauce:
    http://www.custom-homeschool-curriculum.com/image-files/world-history.jpg
    Atsauce:
    http://lv.wikipedia.org/wiki/Jaunie_laiki
    Atsauce:
    http://mikefriesen05.files.wordpress.com/2011/07/human_head.png