Teorija

Šveice
Par vienu no galvenajiem reformācijas centriem Eiropā kļuva Šveice. Tā 15. gs. bija atbrīvojusies no svešzemju varas un atradās Eiropas sauszemes tirdzniecību ceļu krustpunktā, izveidojot bagātas pilsētas. Par nozīmīgāko reformācijas centru kļuva Cīrihe, kurā sludināja Ulrihs Cvinglijs.
 
aaav.jpg
Ulrihs Cvinglijs
 
Cvinglijs uzstājās pret:
  1. indulgenču pārdošanu,
  2. baznīcas relikviju pielūgšanu,
  3. pārlieku greznību (pat ērģeļu spēlēšanas dievkalpojumos).
 
Baznīca Šveicē pakļāvās tikai vietējai pašpārvaldei. Vēlāk reformācija izplatījās arī citās Šveices pilsētās, Cvinglijs krita pilsoņu karā.
 
Pēc U. Cvinglija nāves reformācijas priekšgalā izvirzījās franču protestants Žans Kalvins. Viņa radītā baznīca atšķīrās gan no katoļu, gan Lutera, gan Cvinglija baznīcas.
 
Ženēvā sāka darboties kalvinistu baznīca. Pilsētnieki labprāt pieņēma Kalvina uzskatus (kalvinisti bija pārsvarā pilsētnieki). Viņi nēsāja melnu, vienkāršu apģērbu. Daudzi nodarbojās ar tirdzniecību, strādāja manufaktūrās un bankās.
 
Kalvinistu baznīcas sadalījās kopienās, kuru priekšgalā atradās vecākais.
 
Kad Žans Kalvins ieradās Ženēvā, pilsēta bija reformēta pēc Cvinglija parauga. Pirmie Kalvina mēģinājumi veikt reformas bija neveiksmīgi un viņš pats bija spiests bēgt. 1541. g. viņš atgriezās Ženēvā, kurā jau bija daudz viņa piekritēju.
 
Kalvinismā:
  1. tika aizliegtas dejas un krogu apmeklēšanu,
  2. pirms un pēc ēdienreizēm bija jāskaita lūgšanas,
  3. cilvēku sabiedriskā un privātā dzīve bija pakļauta Dieva likumiem, to kontrolēja speciāli izveidota tikumības policija,
  4. bezdarbību un izklaides (dejas, dziesmas, spēles) uzskatīja par grēku (kalvinisti dzīves jēgu redzēja kalpošanā Dievam un smagā darbā),
  5. tika uzskatīts, ka cilvēka dzīvē viss ir iepriekš nolemts, bet pēc Dieva gribas cilvēkam var veikties vai neveikties,
  6. tika uzskatīts, ka cilvēka dzīvei jābūt vienkāršai, atsakoties no greznības (nedrīkstēja nēsāt greznus tērpus),
  7. dievkalpojumu apmeklējums bija obligāts.
 
Savā fanātismā kalvinisti līdzinājās katoļiem. Kalvinisti ne tikai neatzina ticības brīvību, bet aizliedza to.
 
Kalvinisms no Šveices izplatījās visā Eiropā. Rajonos, kur pārsvarā dzīvoja kalvinisti, sākās straujš saimniecības uzplaukums.
Svarīgi!
Ž. Kalvina mācības piekritējus Francijā sauca par hugenotiem, Anglijā – par puritāņiem, bet Skotijā par – prezbiteriešiem.
Francija
Francijas iedzīvotāji ticības dēļ sadalījās divās daļās, kas viena pret otru izturējās naidīgi un neiecietīgi.
 
Francijas dienvidi bija stiprā kalvinistu ietekmē. Francijā tos sauca par hugenotiem, to vidū bija daudz dižciltīgo augstmaņu (muižnieki, turīgākie un izglītotākie Francijas iedzīvotāji). Par vienu no saviem vadoņiem hugenoti uzskatīja Navarras (neliela pilsētiņa Pireneju kalnos) karali Indriķi.
 
Francijas ziemeļos bija spēcīga katoļu ietekme (katoļu baznīcai uzticīga palika galvenokārt vienkārša tauta).
 
Pilsoņu karš starp abām naidīgajām pusēm sākās 1562. g. pavasarī. Katoļu vienība Fransuā Gīza (Francijas hercogs) vadībā uzbruka hugenotiem, kuri tobrīd noturēja dievkalpojumu. Šis uzbrukums ievadīja sadursmes 30 gadu garumā.
 
Ticības karos divas dzimtas – Gīzi un Burboni cīnījās par karaļa troni. Francijas karaļi izmantoja pavalstnieku nesaskaņas ticības lietās, lai stiprinātu savu varu. Kalvinisms bija arī muižnieku ierocis cīņā pret pieaugošo karaļa varu.
Svarīgi!
Galma intrigu rezultātā naktī uz 1572. g. 24. augustu simtiem katoļi ielauzās hugenotu mājokļos un slepkavoja cilvēkus. Durvis mājām, kur bija hugenoti, iepriekš bija atzīmētas ar baltu krustu. Tā kā 24. augusts kalendārā ir Bērtuļa diena, tad šo notikumu pieņemts apzīmēt kā „Bērtuļa nakts”.
DSC_3310.JPG
Bērtuļa nakts
 
Bērtuļa naktī gāja bojā ap 30 000 cilvēku. Pēc šī notikuma hugenoti kļuva par vēl draudīgāku spēku kā iepriekš.
 
Drīz vien katoliskajā pusē radās nesaskaņas. Hercogs Gīzs izvirzīja pretenzijas uz karaļa troni. Valdība palielināja nodokļus un tādēļ tās autoritāte kritās. Francijas karalis Indriķis III Valuā pavēlēja nogalināt hercogu Gīzu, bet pēc gada Gīzu dzimtas uzsūtīts slepkava nogalināja Indriķi III. Valuā dinastija beidza valdīt. Par Francijas karali kļuva hugenotu vadonis Navarras Indriķis, sākot Burbonu dinastiju. Katoliskā Ziemeļfrancija nevēlējās atzīt Indriķi IV par Francijas karali. Karā katoļu pusē iejaucās Spānija. Draudi nokļūt Spānijas atkarībā piespieda frančus izlīgt.
 
Indriķis IV pārgāja katoļticībā. 1598. g. pieņēma Nantes ediktu, kas katoļu ticību pasludināja par oficiālo valsts reliģiju, bet hugenoti savas tiesības saglabāja. 
 
AAAS.jpg
Žans Kalvins
 
Kalvins:
  • 1532 - studējot Parīzē, iepazīstas ar M. Lutera idejām un pievēršas protestantismam.
  • 1536 - publicē grāmatu, kurā izvirza mācību par predestināciju (iepriekšnolemtība; par katru cilvēku jau ir iepriekš nolemts, vai viņš būs ellē vai paradīzē, cilvēka labie vai sliktie darbi dzīves laikā neko nevar iespaidot).
  • No 1541 dzīvo Ženēvā, panāk kalvinistu baznīcas kontroli pār pilsētu.
  • 1559 - nodibina teoloģisku (reliģijas mācība) akadēmiju, kas veicina kalvinisma izplatību pasaulē.
 
Ž. Kalvina izteikumi:
  •  
Nav cilvēka, kuram uzbruktu vairāk, kurš saņemtu vairāk dzēlienu un kuru plosītu vairāk par mani.
  • Ženēvas ļaudis vairāk bīstas mani, nekā mīl mani.
  • Cilvēks ir jau piedzimis grēcīgs.
  • Lai sieva ir mierā ar savu pakļautību un neņem ļaunā, ka tiek uzskatīta par nevērtīgāku nekā viņas visādā ziņā izcilākais vīrs.
  •  
    Atsauce:
    S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
    V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.