Teorija

Reformācija sākās ar protestu pret pāvesta un katoļu baznīcas varu un turpinājās kā ilgs varmācības, nemieru un karu laiks. Reliģiskas pārliecības dēļ cilvēki neieredzēja cits citu, cīnījās un slepkavoja. Gandrīz visā Eiropā līdz pat 17. gs. vidum dažādās vietās notika sadursmes starp katoļiem un protestantiem.
 
Katoļu pretreformācijai pieņemoties spēkā, 17. gs. sākumā Vācijas valdnieki uzsāka protestantisma apspiešanu. Austrijas, Ungārijas un Bohēmijas iedzīvotāji ticības ierobežošanu uzskatīja par brīvības ierobežošanu un pretojās valdnieka politikai. 1617. gadā Prāgā sadumpojušies protestanti – čehi izmeta pa pils logu valdnieka padomniekus. Ar šo notikumu sākās Trīsdesmitgadu karš (1618-1648).
Trīsdesmitgadu karš bija karš Eiropā 17.gs. par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem - katolicismu un protestantismu.
Tas aizsākās kā nesaskaņas starp katoļiem un protestantiem, pārauga liela mēroga starptautiskā konfliktā, kura gaitā sākotnējo iemeslu aizmirsa. Karadarbībai ejot plašumā, arvien lielāku nozīmi ieguva politiskie motīvi – valdošo kārtu pārstāvji nevēlējās samierināties ar savu tiesību ierobežošanu. Vairākas valstis iesaistījās karā tikai tāpēc, ka nevēlējās stipras un vienotas Vācijas izveidošanos.
aaadf.jpg
 
Trīsdesmitgadu karš bija visas Eiropas karš, jo tajā iesaistījās visas Eiropas spēcīgākās valstis.
Svarīgi!
1648. gadā tika noslēgts Vestfālenes miers, kas lielā mērā ievadīja mūsdienu laikmetu, jo sāka iezīmēt mūsdienu Eiropas valstu kontūras.
Līgums paredzēja, ka Zviedrija un Francija ieguva atsevišķus valdījumus vācu zemēs. Starptautisku atzinību ieguva Šveice un Holandes republika.
 
Pretreformācija un ticības kari 
DSC_3435.JPG
DSC_3342.JPG
 
Kari un nemieri reformācijas laikā:
  1. 1524 – 1525 zemnieku karš Vācijā.
  2. 1531 karā pret katoļiem krīt Šveices protestantu vadonis U. Cvinglijs.
  3. 1547 pirmo reizi pasaules vēsturē tiek izmantotas skrejlapas, kurās tiek skaidrotas protestantu un katoļu idejas ticības jomā karu un nemieru laikā.
  4. 1562 – 1598 ticības kari Francijā.
  5. 1572.g. 24. augusts – Bērtuļa nakts Parīzē, kas aizsāk hugenotu slepkavības Francijā, kuru laikā dzīvību zaudē 20 000 hugenotu.
  6. 1598 Nantes edikts. Francijas karalis Anrī IV atzīst hugenotu ticības brīvību.
  7. 1584-1589 Kalendāra nemieri Rīgā.
  8. 1618 – 1648 Trīsdesmitgadu karš.
 
Vēsturnieks H. Strods (1996)
1585.gadā uzvarējusī opozīcija panāca rātes tiesību ierobežošanu jaunajos pilsētas pārvaldes noteikumos:
  1. ierobežoja katoļu procesijas,
  2. izraidīja jezuītus no pilsētas,
  3. rātskungiem jāvalkā tāds pats apģērbs kā parastiem pilsoņiem,
  4. birģermeistaram svarīgu jautājumu izlemšana jāapspriež ar abu ģilžu vecākajiem,
  5. represijas pret bītniekiem (amatniekiem, kas nav uzņemti cunftē)
  6. ar tirdzniecību var sākt nodarboties pēc 6 mācekļa gadiem.
 
Atsauce:
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.