Teorija

15. gs. otrajā pusē portugāļi turpināja Āfrikas rietumu piekrastes izpēti, virzīdamies arvien tālāk uz dienvidiem. 1471. gadā portugāļu jūrasbraucēji pirmo reizi šķērsoja ekvatoru un devās tālāk, lai atrastu ceļu apkārt Āfrikai, kura izrādījās daudz lielāka, nekā kuģotāji un kartogrāfi attēlojuši kartēs.
Svarīgi!
1488. gadā Bartolomeu Diašs apbrauca Āfrikas kontinenta galējo dienvidu punktu, kuru nosauca par Vētru ragu.
Tālāk krasta līnija tiecās ziemeļaustrumu virzienā un kuģotāji nonāca Indijas okeānā, tomēr ekspedīcija nespēja turpināt garo un nogurdinošo ceļojumu un atgriezās mājās. Portugāles karalis šo atklājumu uzskatīja par ļoti nozīmīgu un bija pārliecināts par turpmākajiem panākumiem jaunu jūrasceļu meklējumos. Vētru ragu viņš pārdēvēja par Labās Cerības ragu.
 
aaaaas.jpg
Vasko da Gama
 
Tomēr jaunu jūrasceļu uz Indiju izdevās atklāt tikai desmit gadus vēlāk – 1498. gadā Vasko da Gamas vadītajai ekspedīcijai. Pēc pusgada ilga ceļojuma tie nonāca Indijas okeānā Āfrikas austrumu piekrastē, kur notika pirmās sadursmes ar arābiem.
Svarīgi!
VaskodaGama bija portugāļu jūrasbraucējs, viena no nozīmīgākajām personām Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā.
Viņš kļuva par pirmo eiropieti, kas sasniedza Indiju pa jūras ceļu. No 1497. līdz 1499. gadam savā pirmajā kuģojumā uz Āziju viņš apbrauca Āfrikas dienvidos esošo Labās Cerības ragu un kļuva par pirmo eiropieti, kas ar kuģi sasniedza Indijas okeānu.
 
1498. gada 20. maijā Vasko da Gamas flote sasniedza Indijas dienvidus. Otro reizi viņš devās uz Indiju no 1502. līdz 1503. gadam, bet trešo reizi 1524. gadā. Tad viņš kļuva par Portugāles Indijas vicekarali, bet tas nebija ilgi, jo šī paša gada beigās Vasko da Gama nomira.
 
DSC_3401.JPG
Jūrasceļš uz Indiju
 
Par portugāļu ierašanos Indijā
15. gs. visa Indija sastāvēja no neatkarīgām indusu un musulmaņu valstīm, kuras bieži karoja cita ar citu. Indostānas pussalu rietumu piekrastes ostas pilsētā Kalikutā, kur ieradās portugāļi, liela ietekme bija arābiem. Viņi eiropiešu ierašanos uzņēma naidīgi un tāpat noskaņoja arī Kalikutas valdnieku. Tirgošanās neveicās, jo eiropiešu preces nespēja konkurēt ar indiešu un arābu izstrādājumiem. Vasko da Gama apmeklēja arī citas pilsētas, kuru valdnieki labvēlīgāki un ieinteresēti tirdzniecībā ar eiropiešiem, taču tirgošanās tiesības nereti izdevās iegūt tikai ar draudu un ieroču palīdzību.
 
Venēcieši par portugāļu atklājumiem
 
Ziņa par Vasko da Gamas ierašanos pārsteigusi Venēciju kā pērkons grāviens no skaidrām debesīm. Gudri ļaudis šo ziņu uzskatījuši par pašu ļaunāko, kāda vien iedomājama.
 
Atsauce:
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
http://www.kamat.com/kalranga/
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003., 40.lpp.