Teorija

Kad eiropieši nonāca Jaunajā pasaulē, tur jau bija izveidojušās 2 lielas un spēcīgas valstis – Acteku impērija Vidusamerikā un Inku impērija Dienvidamerikas rietumos.
 
DSC_3419.JPG
aaas.jpg
Amerika Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā
 
15. gs. acteki sāka paplašināt savas teritorijas ap galvaspilsētu Tenočtitlanu (mūsdienu Mehiko). Viņi pakļāva sev kaimiņu ciltis un kļuva par lielu, militāri spēcīgu valsti. Acteki cēla lieliskas piramīdas, pilis un tempļus, kur pēc karagājieniem rīkoja upurēšanas ceremonijas dieviem. Īpaši godāts tika Saules un kara dievs Uicilopočtli, kam katru dienu upurēja kāda gūstekņa sirdi. Kaimiņos actekiem Jukatānas pussalā dzīvoja maiji, kuri nodarbojās ar zemkopību, medībām, zveju.
 
Dienvidamerikā ap 4000 km garumā gar Klusā okeāna piekrasti dzīvojošie inki guva labus panākumus zemkopībā un prasmīgi apstrādāja zeltu. Inku impērijā bija izveidota centralizēta pārvalde, kura pārzināja arī jaunu pilsētu celtniecību un ceļu būvi.
 
Ziemeļameriku apdzīvoja daudzas indiāņu ciltis, kuru galvenā nodarbošanās bija medības, zveja, dažām ciltīm – arī zemkopība. Tur vēl nebija izveidojušās valstis.
 
Amerikas kontinentu pamatiedzīvotāju kultūras līdz 15. gs. beigām attīstījās izolēti no pārējām sabiedrībām un tāpēc bija ļoti atšķirīgas. Tās nelīdzinājās arī cita citai, jo atradās plašā teritorijā ar daudzveidīgiem dabas apstākļiem un bija sasniegušas dažādus attīstības līmeņus.
 
Amerikas iedzīvotāju nodarbošanās veidi
Indiāņi audzēja dažādus kultūraugus – kviešus, pupas, zirņus, ķirbjus un kukurūzu. Ezeru rajonos bija plaši izplatīta putnu ķeršanas ar tīkliem.
 
Upju piekrastēs ieguva zeltu, skalojot smiltis uz lēzenām paplātēm. Zeltkaļi kausēja zeltu un, lejot to veidnēs, izgatavoja sarežģītus izstrādājumus – maskas, rotaslietas, traukus, figūriņas.
 
Spānijas vicekaralis Antonio de Mendoza par acteku bērnu audzināšanu
 
Acteku bērnu audzināšana pakļauta īsti stingrai kārtībai. Vecāku pienākums ir bērnus kopš mazotnes labi izglītot. Trīsgadīgiem bērniem jāpalīdz mājas solī, bet 15 gadu vecumā zēniem un meitenēm sākas skola.
Zīmējuma augšējā kreisajā stūrī redzams, kā tēvs māca dēlam niedru transportēšanu ar kanoe laivu. Gadu vēlāk (apakšējais attēls) viņš māca ķert zivis ar tīklu. Meitenei (attēla labajā pusē) māte māca malt kukurūzas miltus un aust. Pēc bumbiņu skaita var noteikt bērna vecumu, ovāli norāda, cik tortilju – kukurūzas pankūku viņiem pienākas.
 
DSC_3422.JPG
 
Zināšanas
Inku skaitļi – kipu – sastāvēja no gareniski nostieptas virves, pie kuras vertikāli bija piestiprinātas dažādu krāsu aukliņas. Informācijas saturu noteica aukliņas piestiprinājuma vieta, garums, resnums, mezglu daudzums un to sasiešanas veids.
 
DSC_3424.JPG
Inku skaitļi
 
Acteku mēneša dienas
Acteku Saules kalendārā bija 365 dienas. Tās bija sadalītas 18 mēnešos, katrā mēnesī 20 dienas. Vēl bija 5 papildu dienas, kuras uzskatīja par nelaimīgām. Attēlā redzamas četras mēneša dienas – tās attēlo krama nazis, lietus, zieds un aligators.
 
DSC_3425.JPG
Acteku mēnešu dienas
 
Maiju rakstība
Fragments no kodeksa, kuru lasīja no augšas uz leju, no kreisās puses uz labo. Stienīši un punktiņi apzīmē maiju ciparus.
 
Acteku sports un spēles
Spēli patolji spēlēja uz četrās daļās sadalīta dēļa. Metamā kauliņa vietā izmantoja pupiņas, bet par kauliņiem dažādu krāsu akmentiņus.
 
DSC_3427.JPG
Patolji
 
Bumbu spēle ulama. Ar to bija saistīti dažādi ticējumi. Cīņa spēles laikā simbolizēja sadursmi starp gaismu (dienu) un tumsu (nakti), tā attēloja Saules miršanu un atdzimšanu. Spēlētāji centās trāpīt bumbu augstu piestiprinātos apļos. Indiāņi ticēja, ka, jo vairāk viņi spēlē, jo labākas būs ražas.
 
DSC_3428.JPG
Uluma
 
Atsauce:
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003., 46. - 47.lpp.