Teorija

Krusta kari Pireneju pussalā
Vairākas kristiešiem svētas vietas atradās arī Eiropā. Pireneju pussalas ziemeļaustrumu daļā tāda bija Santjago de Kompostela, kur atradās Svētā Jēkaba kaps. Kristieši šo svēto vietu uzskatīja par apdraudētu, jo kopš 8. gs. mūsdienu Portugāle un lielākā daļa mūsdienu Spānijas bija musulmaņu mauru (Viduslaikos Pireneju pussalas un Ziemeļāfrikas islāmticīgie iekarotāji arābi un berberi) varā.  
Rekonkista – Pireneju pussalas zemju atkarošana no islāmticīgo mauru kundzības.
rekonkista.jpg
Rekonkista
 
Rekonkista bija nevienmērīgs process gan ar plānotām militārām operācijām, gan ar neplānotiem un pārgalvīgiem uzbrukumiem.
 
Kristieši centās ieņemt lielākās pilsētas un svarīgākos cietokšņus. Rekonkista bija iespēju laiks jebkuras kārtas cilvēkam, ja tam piemita drosme, iekļūt bruņinieku kārtā un kļūt bagātam.
 
Jau 1063. gadā pāvests piešķīra grēku atlaidi visiem kristiešiem, kas iesaistīties cīņā ar mauriem Pireneju pussalā.
Svarīgi!
1148. g. pāvests Eižens III pasludināja, ka cīņa ar musulmaņiem un jūdiem Pireneju pussalā kristiešiem ir tāds pats Svētais karš kā krusta kari Palestīnā.
pope_eugenius_iii.jpg
Pāvests Eižens III
 
Viņš aicināja spāņu bruņiniekus cīnīties ar musulmaņiem pašu zemē.
 
Rekonkistā piedalījās arī daudzi franču un itāliešu karotāji. Rekonkista ilga vairākus gadsimtus. (Jau vairākus gadu desmitus pirms 1096. gada, kas iezīmēja krusta karu sākumu Tuvajos Austrumos, bija sākusies kristiešu ekspansija musulmaņu apdzīvotajā Pireneju pussalā.)
 
Maurus vispirms atspieda uz Pireneju pussalas dienvidiem, bet 1492. gadā padzina pavisam. Vietējos arābus un ebrejus piespieda kristīties vai arī aizraidīja svešumā. Daudzi arābi devās uz Ziemeļāfriku, bet ebreji – uz Turciju un Itāliju.
 
Rekonkista tika vērsta arī pret ebrejiem. Arī Pireneju pussalas krusta kara dalībnieki saņēma grēku atlaides.
Arābu valoda un kultūras un sadzīves tradīcijas Pireneju pussalā saglabājās līdz 17. gs. sākumam. Mūsdienās par vairāku gadsimtu ilgo arābu klātbūtni Pirenejos atgādina gan vēsturiskās celtnes, gan arī Toledo tulkotāju skolas veikums, ar kuras starpniecību Eiropā savulaik nonāca daudzi Aristoteļa un sengrieķu domātāju darbi.
 
Arī Pireneju pussalās tika izveidoti mūku ordeņi, piemēram, Kalatravas un Svētā Jēkaba ordenis.
 
Atsauce:
http://www.gwleibniz.com/britannica_pages/pope_eugenius_iii/pope_eugenius_iii_gif.html
http://es.wikipedia.org/wiki/Archivo:Escenas_de_la_Reconquista_por_las_Ordenes_Militares._Spanish_Reconquest_._Monasterio_de_Ucles.Cuenca_.Espa%C3%B1a..jpg
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai”2. daļa viduslaiki, RAKA, 2006.
autoru kolektīvs, "Pasaules vēsture vidusskolām", Apgāds Zvaigzne ABC, 2001, ISBN 9984-22-109-1.