Teorija

Francijas karaļa vara arvien vairāk nostiprinājās. Lai Anglija samierinātos ar zaudēto, Francijas karaļi bija saradojušies ar Anglijas valdniekiem. Taču drīz vien atklājās, ka šāda radniecība Francijai ir bīstama. Kad nomira Francijas karalis, varu pārņēma viņa attāls radinieks – brālēns. Tad Anglijas karalis atcerējās, ka arī viņš ir mirušā karaļa brāļadēls un pasludināja sevi par īsto Francijas valdnieku. Tā sākās cīņas, kas ieguvušas nosaukumu Simtgadu karš, un tas ilga no 1337. gada līdz 1453. gadam.
Simtgadukarš bija ilgstoša konfliktu virkne starp Akvitānijas hercogiem Plantaganetiem (angļiem) no vienas puses, un grāfiem de Valuā (frančiem) no otras puses (abas dzimtas bija izmirušās Kapetingu dinastijas atzari) par Francijas karalistes troni.
 
Angļu uzvaras posms
Kara sākumā atklājās, ka angļu armija bija pārāka par franču.
 
Angļi bija iemācījušies lietot garos lokus, kurus gatavoja no īves koka. Minūtē ar tiem varēja izšaut sešus metrus garas bultas, kuras lidoja 320 metru attālumā. Ar šādiem lokiem angļu šāvēji citu pēc cita izsita no segliem franču bruņiniekus.
 
Angļi uzvarēja nozīmīgākajās kaujas – pie Kresī un Puatjē.
 
Karu uz laiku apturēja tas, ka tronī mainījās karaļi. Anglijas karalim piedāvāja apprecēt nākamā Francijas karaļa meitu, un valdnieki izlīga.
 
Tomēr 1415. gadā Anglijas karalis atkal pieprasīja Francijas troni. Viņš sakāva frančus pie Azenkūras un piespieda tos noslēgt līgumu, kurā bija teikts, ka Francijas karaļa Kārļa VI dēls vairs nebūs karalis. Viņa vietā troni mantos Anglijas valdnieks. Drīz vien abi valdnieki nomira, bet angļu armija turpināja ieņemt franču pilsētas.
 
gadi.jpg
 
Franču uzvaras posms
Francijas iedzīvotāji negribēja pakļauties angļu varai, taču viņiem nebija sava vadoņa. Tad notika brīnums. Pie Kārļa VI dēla, arī Kārļa, ieradās 17 gadus veca meitene Žanna d’Arka.
 
zanna.jpg
Žanna d’Arka
 
Viņa apgalvoja, ka ir dzirdējusi svēto balsis un tās viņu esot aicinājušas glābt Franciju. Kārlis atļāva Žannai uzvilkt bruņinieka tērpu un doties palīgā Orleānas pilsētai, kuru bija ielenkuši angļi. Žannai ne tikai izdevās uzvarēt Orleānā, bet arī citās kaujās. 1429. gadā Reimsā Žanna kronēja par karali Kārli VII. Francija bija atguvusi valdnieku. Tomēr Žannas, vienkāršas zemnieku meitenes, panākumi nebija pa prātam bruņiniekiem. Kad pēc gada Žanna nonāca angļu gūstā, viņi neko nedarīja, lai meiteni glābtu. Angļi Žannu apvainoja burvestībās un sadedzināja kā raganu.
Svarīgi!
Tomēr 1453. gadā karš noslēdzās ar Anglijas sakāvi. Angļu rokās Francijā palika tikai nelielā Kalē osta.
 
Kara sekas
Simtgadu karš uz visiem laikiem nošķīra Anglijas un Francijas valstis. Katrā no zemēm karš radīja citas sekas.
 
Francijā uzvara karā ļāva pabeigt valsts apvienošanu. Pēdējās cīņas notika starp karali Luiju XI un Burgundijas hercogu Kārli Drošsirdīgo, kas gribēja izveidot savu valsti starp Franciju un Vāciju. Kad hercogs kaujā krita, Francijas karalim Luijam XI vairs nebija pretinieka un 1481.gadā viņš pabeidza Francijas apvienošanu.
 
Anglijā Simtgadu karam sekoja cīņa par varu jeb Rožu karš.
SarkanāsunBaltāsrozeskarš bija pilsoņu karš Anglijā, kur cīnījās par valsts varu karaļa Eduarda III pēcnācēju 2 dzimtas: Lankasteras hercogi (ģerbonī sarkana roze) un Jorkas hercogi (ģerbonī balta roze, no tā arī karu nosaukums).
aaaa.jpg
Henrijs VII
 
Simtgadu kara beigās Anglijā pievaras bija Henrijs VII no Lankasteru nama. Viņš esot zaudējis prātu, un varu pārņēmis Jorkas hercogs Ričards. Vēlāk Henrijs atveseļojies, un nu sākās cīņa par varu, kas nerima 40 gadus.
 
Visnežēlīgākā tā bija, kad kāds Jorku pārstāvis nomira un atstāja divus mazgadīgus dēlus. Par viņu aizbildni iecēla hercogu Ričardu. Ričards pirms kronēšanas brāļus ieslēdza karaļa pilī Tauerā. Te viņi pazuda bez vēsts. Lai gan klīda valodas, ka hercogs bērnus nogalinājis, viņi kronēja par karali Ričardu III.
 
Ričards III bija enerģisks valdnieks. Taču apvainojumi bērnu slepkavībā padarīja viņu nepopulāru. Izmantojot to, Lankasteru mantinieks Henrijs VII Tjūdors 1485. gadā Bosvortas laukā sakāva Ričardu. Lai apvienoti valsti, viņš apprecēja Jorku hercogieni un savā simbolā iezīmēja abas rozes.
 
Atsauce:
http://www.britishbattles.com/100-years-war/agincourt/king-henry-v.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Henrijs_VII_Tjudors
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/39/Joan_of_arc_miniature_graded.jpg/200px-Joan_of_arc_miniature_graded.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Sarkan%C4%81s_un_Balt%C4%81s_rozes_kar%C5%A1
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai”2. daļa viduslaiki, RAKA, 2006.
Autoru kolektīvs, "Pasaules vēsture vidusskolām", Apgāds Zvaigzne ABC, 2001, ISBN 9984-22-109-1.