Teorija

Katedrāles
Svarīgi!
Katrā pilsētā bija galvenā baznīca jeb katedrāle. Parasti tā bija veltīta kādam svētajam – pilsētas aizbildnim. Pilsoņi katedrāli uzskatīja par galveno pilsētas rotu. To cēla gadsimtiem ilgi.
Parīzes rota ir Dievmātes katedrāle.
  
katedr.bmp
Parīzes Dievmātes katedrāle
 
To uzcēla vietā, kur:
  1. ķeltiem bija svētā birzs,
  2. romiešiem – Jupitera templis,
  3. Merovingu laikā – bazilika.
 
Celtniecību, ieliekot pamatakmeni, 1163. gadā svētīja pāvests Aleksandrs III. Katedrāli pabeidza tikai 1345. gadā, bet torņus tā arī nekad neuzcēla tik augstus, kā bija paredzēts. Vēlāk katedrālē tika kronēti daudzi karaļi, arī imperators Napoleons. Te sanāca arī pirmais Francijas parlaments –  ģenerālštati.
 
Rakstnieks Viktors Igo sacerējis romānu par katedrāles zvaniķi Kvazimodo un skaisto čigānieti Esmeraldu, kura savai mīlestībai te atrada pēdējo aptvērumu.
 
kelne.bmp
 
Vācijā slavenākā ir Ķelnes katedrāle. To sāka būvēt 1258.gadā un cēla 632 gadus. Katedrāles lepnums ir 157 metrus augstie torņi, un arī pati tā ir milzīga – 144 metrus gara un 86 metrus augsta.
 
vestm.bmp
Vestminsteras abatijas katedrāle

Lielbritānijas lepnums ir Vestminsteras abatijas katedrāle Londonā, kurā kopš 1066. gada kronē karaļus. To sāka celt Eduards Grēksūdzētājs. Katedrāli vairākkārt pārbūvēja, taču tā ir vienīgā celtne pasaulē, kurā saglabājušies viduslaikos liktie logi. Katedrālē ir apglabātas lielākās Anglijas slavenības – rakstnieki Čārlzs Dikenss, Radjards Kiplings, zinātnieki – Īzaks Ņūtons, Čārlzs Darvins, mūziķis Georgs Frīdrihs Hendelis, ceļotājs Deivids Livingstons.
 
Londonas Tauers
1078. gadā vietā, kur no romiešu laika pilsētas bija saglabājies neliels nocietinājums, Vilhelms Iekarotājs  lika uzcelt torņveida cietoksni. To nosauca par Balto Torni jeb Balto Taueru.
 
tauers.bmp
Tauers
 
Kad pēc 20 gadiem celtni pabeidza, te bija dzīvojamās telpas, noliktava, baznīca, kapenes un cietums. Tauers tika uzskatīts par karaļa rezidenci, lai gan valdnieki te dzīvoja maz. Celtne bija pārāk drūma. Pamazām ap Balto Taueru izauga arī citas celtnes, un te radās maza pilsēta.
 
Mūsdienās Tauerā ir muzejs, kurā var apskatīt karaļa viduslaiku apartamentus ar troņa zāli, senus ieročus un karaliskos dārgumus. Tā kā Tauers bija arī augstdzimušo personu cietums, tūristi var aplūkot soda vietu, kur nocirstas galvas karalienēm, un bendes dzīvokli.
 
Tauers glabā daudz noslēpumu. Remontējot pili, celtnieki ir atraduši divu bērnu skeletus. Tie, iespējams piederēja Ričarda III nogalinātajiem troņmantniekiem. Par celtnes simbolu uzskata kraukļus. Cik ilgi tie dzīvos Tauerā, tik ilgi pastāvēšot Anglija.
 
Musulmaņu svētvietas
Svarīgi!
Islams ir vienīgā reliģija pasaulē, kas prasa, lai ticīgie noteikti apmeklētu svētvietas. Šādu svētceļojumu sauc par hādžu. Pazīstamākās no svētvietām ir Kaabas templis Mekā, Medīnas mošeja un kupola templis Jeruzalemē.
kaaba.bmp 
Kaaba
 
Kad un kā īsti radusies Kaaba, nav zināms. Tā kā ap templi ir 20 km josla, kurā ieiet drīkst tikai musulmaņi, arheologi to pētīt nevar. Musulmaņi apgalvo, ka Kaabu pēc Allāha lūguma cēlis Ādams – vīrs, kuru gan ebreji, gan arābi uzskata par pirmo cilvēku. Tad tā iznīcināta, un tad to atjaunojis ebreju un arābu ciltstēvs Abraāms, kā arī viņa dēls Ismails. Netālu no Kaabas zem īpaša kupola ir vieta, kur redzami Abraāma pēdu nospiedumi. Tie ir arī Ismaila un viņa mātes Hadžeras kaps.
 
Kaaba ir 12 metrus gara, 10 metrus plata un 15 metrus augsta mūra celtne. Tās nosaukums arābiski nozīmē „kubs”. Celtnē pašā nekas neatrodas, bet tā esot Allāha nams. Slavenais melnais akmens atrodas Kaabas austrumu stūrī. To Ābraāmam esot iedevis Allāha vēstnesis Gabriēls. Katrs svētceļotājs cenšas akmeni noskūpstīt.
 
Kaabu parasti sedz melns samta audekls. Ap Kaabu ir uzbūvēts ar nojumēm ieskauts laukums, kurā pulcējas lūdzēji.
 
med.bmp 
Medīnas mošeja
 
Muhameds un pirmie kalifi dzīvoja Medīnā (kādreiz to sauca par Jatribu, nosaukumu Medīna – tulkojumā „pravieša pilsēta”  - tā ieguva no Muhameda). Te zem īpašas nojumes atrodas Muhameda celtā mošeja, viņa mājas un kaps. Medīnā apbedīti arī pirmie kalifi. Šodien pilsētā ir pasaulē lielākā mošeja. Tās jaunākā daļa ir pazemes autostāvvieta 5000 mašīnām.
 
Muhameds par svētu uzskatīja arī Jeruzalemi – pilsētu, kurā kādreiz atradās galvenais jūdaistu templis un krustā sita Kristu. Viņš apgalvoja, ka tieši no klints, uz kura Zālamans cēla templi Derību šķirstam, viņa dvēsele naktī paceļoties gaisā un tiekoties ar Allāhu. Iekarojis Jeruzalemi, arābu kalifs 687. gadā lika virs klints uzcelt kupolu 25 metru diametrā. Tā radās kupola templis. Šodien tā ir viena no greznākajām vietām pasaulē, rotāta ar mozaīkām un dārgakmeņiem.
 
Franku valsts mantojums (Āhene un tās katedrāle)
Kārlim Lielajam  bija vairākas pfalcas. Iemīļotākā no tām bija Āhenē. Šodien tā ir neliela pilsētiņa Vācijā pie Beļģijas robežas. Romieši šo vietu sauca Aquis Granus jeb Sāls Avoti. Te no zemes izplūda silti (līdz pat plus 60 grādu) sālsūdens avoti. Kārlim Lielajam esot paticis tajos peldēties.
 
Sākumā Āhenē esot bijusi romiešu pirts. Tad pili te uzcēla Kārļa Lielā tēvs Pipins Īsais. No 777. līdz 786. gadam Kārlis Lielais Āhenē lika uzcelt sev greznāko pfalcu. Celtniecībai tika vests marmors no Itālijas. Kopā ar to atceļoja veselas celtņu daļas. Piemēram, senas romiešu kolonnas. Pfalcā bija vairākas zāles un imperatora dzīvojamās telpas.
 
DSC_2967.jpg
Āhenes kapelas iekšskats
 
DSC_2965.jpg
Kārļa Lielā šķirsts
 
Līdz mūsdienām saglabājusies tikai apaļā pils baznīca – kapela, kas tagad iebūvēta Āhenes katedrālē. Tās celtnieks esot bijis Odo no Mecas. Katedrāles lielākais lepnums ir lietas, kas saistītas ar Kārli Lielo. Senie raksti stāsta, ka Kārlis Lielais esot apglabāts Āhenes katedrālē savā nāves dienā. Uzskata, ka viņa pirmā atdusas vieta bija no Itālijas atvests marmora zārks, kas tagad atrodas baznīcas mantu glabātuvē. Tomēr leģendās ir arī citas versijas.
 
DSC_2968.jpg
Kārlis Lielais
 
Stāsta, ka Kārļa Lielā kaps vairākas reizes atvērts. Pirmo reizi tas noticis ap 1000. gadu. Tad Vācijā ieradies Vācijas valdnieks Oto III. Kad kapu atvēra, Oto esot ieraudzījis, ka Kārlis apbedīts tronī un sēdus. Viņam mugurā esot bijušas baltas kronēšanas drēbes, bet galvā zelta kronis. Seja esot bijusi labi saglabājusies, tikai deguns apdrupis. Oto esot licis pagatavot Kārlim zelta degunu. Vēl valdnieks esot pavēlējis, lai Kārlim uzceļ jaunu zeltītu kapeni, kas, mazliet pārbūvēta, Āhenes katedrālē atrodas vēl šodien. Bet krēslu, kurā sēdējis Kārlis, Oto licis novietot kapelā un tajā turpmāk tika kronēti Vācijas valdnieki. Šis tronis tad arī ir otrais priekšmets, kas saistīts ar Kārli Lielo. Uzskata, kas tas izgatavots tieši tāds, kāds izskatījies Bībelē aprakstītais  ebreju valdnieka Zālamana tronis. Tomēr daļa pētnieku domā, ka troņa atrašanās kapā ir tikai leģenda, un tas patiesībā nav piederējis Kārlim Lielajam.
 
Kārļa Lielā kapu atvēra arī vēlāk. Pēdējo reizi tas notika 1906.gadā, kad ar imperatoru „gribēja iepazīties” jaunais Vācijas imperators Vilhelms II.
  
Atsauce:
http://www.spoki.lv/foto-izlases/Parizes-Dievmates-Katedrale-Notre/69063
http://www.sights-and-culture.com/London/Westminster-Abbey.html
http://www.ebaznica.lv/?p=5592
http://www.richard-seaman.com/Travel/UK/London/Highlights/index.html
http://www.conservapedia.com/Kaaba
http://iah211dspring2010.wikispaces.com/Group+2-3+Medina
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai”2. daļa viduslaiki, RAKA, 2006.
Autoru kolektīvs, "Pasaules vēsture vidusskolām", Apgāds Zvaigzne ABC, 2001, ISBN 9984-22-109-1.