Teorija

Ēģiptieši domāja, ka pēc nāves cilvēks turpina dzīvot citā pasaulē, tādēļ visu dzīves laiku viņi gatavojās pēcnāves dzīvei.
 
Ap 3000. g. p.m.ē. ietekmīgākie augstākās kārtas ēģiptieši savus mirušos sāka apglabāt speciāli būvētās kapenēs jeb mastabās. To virszemes daļai bija taisnstūra pamatne un sienas ar slīpumu centra virzienā, bet pazemē atradās apbedīšanas telpa.
 
Kad mastabas sāka būvēt citu virs citas, izveidojās pakāpienveida piramīdas.
 
Vēlāk sāka būvēt piramīdas ar taisnām sienām, kas atgādināja trijstūrus.
 
DSC_5088.JPG
Mastabas
 
DSC_5089.JPG
Pakāpienveida piramīda
 
DSC_5090.JPG
Trīstūrveida piramīda
 
Visās lietās faraoni uzsvēra, ka viņi ir izcili, atšķirīgi no parastajiem ēģiptiešiem. Viņi pavēlēja pavalstniekiem celt milzu kapenes – piramīdas.
Svarīgi!
Trīs pašas ievērojamākās piramīdas tika uzceltas Nīlas krastā, Memfisas tuvumā. Tās bija valdnieka Heopsa, Hefrena un Mikerina piramīdas, sauktas arī par Gīzas piramīdām.
 
66.jpg
Gīzas piramīdas
  
Piramīdu tuvumā atradās sfinksas – no vienas klints izcirstas lauvas statujas ar cilvēka galvu.
 
23.jpg
Sfinksa
 
Iespējams, ēģiptieši gribēja, lai sfinksas sargā mirušo valdnieku mieru. Vislielākā piramīda uzcelta ap 2500.g.p.m.ē. faraonam Heopsam. Tās augstums ir gandrīz 147 m, bet apkārtmērs aptuveni 1 km. Tās celšanā izmantoti aptuveni 2 miljoni akmens bluķu. Katra bluķa svars ir aptuveni 2,5 t. Piramīdas celtniecībā vienlaicīgi tika nodarbināti aptuveni 100 000 cilvēku. Strādnieki mainījās katrus trīs mēnešus. Heopsa piramīdas celtniecības sagatavošanas darbi ilga 10 gadus.
 
Piramīdas cēla Ēģiptes zemnieki, ko nodarbināja pēc zemes darbu pabeigšanas. Tūkstošiem zemnieku akmeņlauztuvēs skaldīja akmens bluķus, transportēja tos uz piramīdas celšanas vietu, lika bluķus citu uz cita, veidojot piramīdu.
 
Darbi bieži turpinājās visu faraona dzīves laiku, tas prasīja daudz pūļu, tāpēc turpmāk piramīdas vairs necēla, bet faraona pēcnāves mītnes iekala klintīs. Tā veidojās Valdnieku ieleja – faraonu apbedījuma vieta netālu no Tēbām Augšēģiptē.
 
Gandrīz visas faraonu piramīdas tika izlaupītas laikā pēc Ēģiptes varenības norieta.
 
12.jpg
Valdnieku ieleja
 
Imhoteps
Imhoteps bija pirmais zināmais arhitekts pasaules vēsturē, Džosera piramīdas celtniecības vadītājs. Viņš bija ārsts, zinātnieks, faraona Džosera padomnieks. Vairāk nekā 1000 gadu ēģiptieši pielūdza Imhotepu kā dievu un viņam par godu būvēja tempļus. Grieķu vēsturnieki vērtēja Imhotepu pat augstāk par pašu faraonu Džoseru.
Tutanhamona mūmijas vidējais zārks
Kapenēs faraonu guldīja zārkā, ko uzskatīja par ķermeņa aizstājēju un mirušā ķermeņa mitekli. Papildus aizsardzībai mirušie tika ievietoti vairākos zārkos, kas bija ielikti cits citā. Faraona Tutanhamona (14. gs. p.m.ē.) iekšējais zārks bija no tīra zelta un svēra 110 kg, bet ārējais un vidējais zārks bija izgatavoti no koka un pārklāti ar zeltu un krāsainiem akmeņiem.
 
DSC_5096.JPG
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Senie laiki”, Zvaigzne ABC, 2008., 48. - 49.lpp.
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997.
http://www.irlaiks.lv/images/upload/countries/2043795/karaluieleja.jpg
http://www.spoki.lv/upload/articles/29/298239/images/_origin_Senas-Egiptes-kultura-7.jpg
http://img3i.www.spoki.lv/upload/articles/57/5717/images/gizapyramids1.jpg