Teorija

Jau pirms mūsu ēras paši ēģiptieši mēģināja noskaidrot notikumus pagātnē. 1400. g. p.m.ē. faraons Tutmoss IV deva rīkojumu meklēt mirušo valdnieku dārgumus Gīzā. Vēlākajos gadu tūkstošos lielākā daļa no faraonu kapenēm tika izpostītas un izlaupītas. Nevienu neinteresēja saglabāt lietas no senatnes. Ļaudis domāja tikai par bagātībām, kuras slēpa Ēģiptes tuksnešu smiltis.
Svarīgi!
Senie grieķi bija pirmie cilvēces pagātnes pētnieki un aprakstītāji. 450.g.p.m.ē. savu ceļojumu sīki aprakstīja grieķu vēsturnieks Hērodots.
Ilgu laiku eiropiešiem Ēģipte bija aizmirsta un nezināma civilizācija.
 
No jauna Ēģipti atklāja Napoleona laikā. Ēģiptes civilizācijas pētniecība – eģiptoloģija – aizsākās 1798. gadā, kad, Napoleons, dodoties uz Ēģipti, paņēma līdzi vēstures pētniekus, lai eiropieši uzzinātu ko vairāk par varenos civilizāciju.
 
Mūsdienās Senās Ēģiptes vēstures pētnieki - eģiptologi savos pētījumos izmanto arheoloģiju, laboratorijās izdarītos pētījumus un zemūdens arheoloģiju.
 
DSC_5118.JPG
Ēģiptiešu skulptūra jūras dibenā
 
DSC_5117.JPG
Mūmijas pētīšana, izmantojot modernu medicīnas aparatūru
 
Ēģiptiešu rakstības atklāšana
Valoda, kurā rakstīja un runāja senie ēģiptieši, vēlāk tika aizmirsta. Neviens nevarēja izlasīt seno ēģiptiešu pierakstus. 19. gs. sākumā uz Eiropu atveda akmeni, kas 1799. gadā Napoleona ekspedīcijas laikā bija atrasts Ēģiptes pilsētā Rozetā. Akmenī bija iecirsts uzraksts ar hieroglifiem, pēc tam jaunākā ēģiptiešu rakstībā (dēmotiskais raksts), tad grieķu valodā.
 
999.jpg
Rozetas akmens 2. gs. p.m.ē. (atrodas Britu muzejā Londonā)
 
Valdnieka vārda „Ptolemajs” izceltā rakstība grieķu valodā un hieroglifu salīdzināšana ļāva atšifrēt seno ēģiptiešu rakstību.
Svarīgi!
Šo atklājumu paveica franču valodnieks Žans Fransuā Šampolions 1822. gadā.
Viņš kļuva par nacionālo varoni. Vēl 20. gs.sākumā viņa attēls greznoja šokolādes iesaiņojumu.
 
Tutanhamona kapeņu atklājējs Hovards Kāraters
1922. gadā Valdnieku ielejā arheologi atklāja vēl neviena neuzietās un neizlaupītas valdnieka kapenes. Tā bija sensācija. Attēlā redzams, kā zinātnieks atbrīvo faraona Tutanhamona zelta iekšējo zārku no daudzām ar smaržvielām un sveķiem piesūcinātajām ietinuma kārtām.
 
DSC_5119.JPG
Tutanhamona kapeņu atklājējs H. Kārters
 
Faraona kapenes bija dārgumu pārpilnas. Arheologi tajās atrada apmēram 1700 priekšmetu – skulptūras, mēbeles un dārglietas. Mūsdienās daļu no tiem var aplūkot Ēģiptes Nacionālajā muzejā Kairā. Uz greznā melnkoka troņa atzveltnes attēlots faraons Tutanhamons un viņa sieva Anhesanamona. Abus apspīd Saules dieva Atona staru rokas.
 
DSC_5125.JPG
Tutanhamona tronis
 
Latvijas zinātnieki – Ēģiptes pētnieki (2007)
2006. gadā Latvijas zinātnieki nonāca pie pasaules mēroga atklājuma, uzzinot Džosera piramīdas galvenās ieejas atrašanās vietu. Šogad viņiem izdevies iet vēl soli tālāk – atrast vēl vienu ieeju, pierādot, ka piramīda nebija veidota tikai vienam valdniekam. Latvijas zinātnieku pētījumi atklāja, ka daudzi līdzšinējie priekšstati par pasaulē pirmo piramīdu neatbilst patiesībai. Atklājumi pierāda, ka piramīdā atdusas arī citas svarīgas tā laika personas. Ekspedīcijas vadītājs Bruno Deslandes uzskata, ka piramīdā varētu būt apbedīti Džosera brālis, meitas vai arī piramīdas arhitekts Imhoteps. Uz sienas, ko iepriekš apslēpušas zilganas fajansa flīzes, ekspedīcijas laikā zinātnieki atklājuši 27 hieroglifu nospiedumus. Savukārt radiolokācijas pētījumos uzstādīts pat savdabīgs pasaules rekords – pētījumus, kuros izmantotas Latvijā radītas iekārtas, izdevies veikt pat 75 m dziļumā, lai gan tradicionāli šādu pētījumu maksimālais dziļums ir ap 20 m.
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Senie laiki”, Zvaigzne ABC, 2008. 54. - 55.lpp.
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997.
http://www.spoki.lv/upload/articles/43/433896/images/_origin_Pasaules-valodas-12.jpeg