Svarīgi!
Ēģiptieši ticēja, ka bez cilvēku pasaules pastāv arī dievu pasaule. Dievi nosaka visu cilvēka dzīvi. Ēģiptieši pielūdza ap 2000 dievu. Viņi pielūdza dievus dzīvnieku, puscilvēku - pusdzīvnieku un cilvēku izskatā.
Dievi dzīvnieku izskatā
Ēģiptieši pielūdza dievus kaķa, govs, lauvas, čūskas, vanaga un citu dzīvu būtņu veidolā. Ūdens dzīļu dievu viņi iedomājās kā cilvēku ar krokodila galvu. Savukārt pazemes dievu Anubisu zīmējumos attēloja kā melnu šakāli vai cilvēku ar šakāļa galvu.
 
Svētie dzīvnieki - vanags, klija, čūska - bija faraona svētie aizbildņi.
 
No dzīvniekiem visvairāk godināja Ozīrisa svēto vērsi Apisu. Tas bija liels melns vērsis ar baltu trīstūrveida zīmi pierē. Vērsis dzīvoja templī, un to apkopa priesteri. Kad Apiss nomira, tad visā zemē bija lielas bēdas. Pa visu zemi tika meklēts jauns Apiss. Vesela priesteru komisija pārbaudīja katru "kandidātu".
 
DSC_5108.JPG
DSC_5108-1.JPG
DSC_5109.JPG
DSC_5110.JPG
DSC_5110-1.JPG
Ra – Saules dievs. Vanaga galvu rotā saules disks. Dienā Ra šķērso debesis saules laivā un naktī pazūd pazemē.
Amons – Tēbu dievs. Kādu laiku bija Ēģiptes varenākais dievs. Viņu attēloja ar dubultkroni galvā.
Ozīriss – pazemes valstības dievs, nāves un atdzimšanas dievs. Tika attēlots ar faraona atribūtiem – zizli un pātagu.
Hors – Izīdas un Ozīrisa dēls. Attēloja vanaga vai piekūna veidolā.
Sets – haosa dievs. Ļaunuma simbols. Tuksneša kungs, sausuma un negaisa dievs.
 
DSC_5114.JPG
DSC_5114-1.JPG
DSC_5115.JPG
DSC_5116.JPG
DSC_5116-1.JPG
Anubiss – pazemes dievs ar šakāļa galvu. Balzamēšanas dievs. Aizsargāja ieeju pazemes valstībā. Priesteri bērēs nēsāja Anubisa Masku.
Hathora – mīlestības, laimes un mūzikas dieviete, tika attēlota ar govs ragiem.
Tots – gudrības dievs ar putna ibisa galvu. Zinību dievs, rakstības un aritmētikas aizbildnis.
Izīda – Ozīrisa māsa un sieva.
Ptahs – Memfisas dievs. Pasaules radītājs. Amatnieku dievs.
 
Ra un Amons
Visā Ēģiptē pielūdza sauli, kas deva siltumu un nodrošināja labu ražu.
 
Ēģiptieši ticēja, ka Saules dievs Ra valda pār visiem pārējiem dieviem, līdzīgi kā faraons valda pār cilvēkiem. Viņš bija dievu tēvs. Viņiem likās, ka dienā Ra peld laivā pa debess Nīlu, bet vakarā Ra pa vārtiem iebrauc aizsaulē un kuģo pa pazemes Nīlu, kur cīnās ar tumsas spēkiem.
 
Vēlāk Ra aizēnoja cits saules dievs - Amons, ko sāka dēvēt par Amonu-Ra.
 
Ticība pēcnāves dzīvei
Nevienai citai senajai tautai nebija izveidojusies tik cieša saistība starp dzīvību un nāvi kā ēģiptiešiem. Viņi ticēja, ka zemes dzīve turpinās arī pēc nāves, tāpēc mirušā cilvēka ķermenis bija jāsaglabā, lai dvēselei būtu kur atgriezties. Iebalzamētu ķermeni jeb mūmiju ietina audumā un ielika lielā zārkā – sarkofāgā. Seju pārklāja ar pēcnāves masku, lai dvēsele varētu atpazīt, kur atgriezties. Balzamēšanu varēja atļauties tikai bagāti cilvēki.
 
77.jpg
Mūmija
Svarīgi!
Ēģiptiešu tautas lielākā daļa savus piederīgos glabāja zemē izraktos kapos.
Ēģiptieši ticēja, ka viss, kas bija nepieciešams zemes dzīvē, būs nepieciešams arī pēcnāves dzīvē. Mirušajiem līdzi deva viņiem piederošas mantas. Darbarīki, apģērbs, rotas, ēdiens un dzēriens tika ievietots kapenēs, to sienas tika apgleznotas ar ainām no mirušā dzīves. Ēģiptieši bija iecienījuši amuletus – nelielus priekšmetus, kuriem piedēvēja spējas sargāt cilvēku no ļauna gan dzīves laikā, gan pēc nāves.
 
Kapeņu sienas bija noklātas ar hieroglifu rakstu zīmēm. Tekstiem bija jāpalīdz mirušajiem atcerēties, kas viņi ir bijuši zemes dzīvē, un turpināt iesākto arī pēc nāves. Grezni apbedījumi un bagāts līdzi doto mantu klāsts bija augstmaņu un faraonu kapenēs.
 
Lai palīdzētu mirušajiem sākt pēcnāves dzīvi, viņam līdzi deva „Mirušo grāmatu”. Tas bija papirusa tīstoklis ar lūgšanām un apliecinājumu, ka dzīves laikā mirušais neko sliktu nav darījis.