Teorija

Reliģija
Svarīgi!
Actekiem reliģija bija ļoti nozīmīga. Visu Centrālamerikas iedzīvotāju mitoloģijā ir līdzīgi elementi. Katra tauta par svarīgākajām ir izvirzījusi tādas dievības, kas to mentalitātei ir vistuvākās.
Actekiem ir ļoti daudz dievību, bet galvenās no tām ir: Kecalkoatls, Uicilopočtli, Saules un kara dievs un citas.
 
Reliģiskajiem rituāliem acteki cēla krāšņus un varenus tempļus, kuri pēc izskata atgādina ēģiptiešu kapenes – piramīdas.
 
Actekiem bija ļoti liels skaits kulta kalpu. Galvaspilsētas lielajā templī vien kalpojuši pieci tūkstoši dažāda ranga priesteru. Daži vadīja korus un dejotājus, citi rūpējās par dažādu svētku rīkošanu saskaņā ar kalendāru, citi - par jauniešu audzināšanu, citi - par upurēšanu, citi pieņēma grēku sūdzētājus.
 
Priesterus apmācīja īpašās skolās no aristokrātu un priesteru bērniem. Nākamie priesteri iepazinās ne vien ar reliģiskajiem rituāliem un astroloģiju, bet arī ar astronomiju, meteoroloģiju, matemātiku, medicīnu, cilšu vēsturi un mitoloģiju.
 
Acteki upurēja arī cilvēkus dievu labvēlības panākšanai. Tie uzskatīja, ka cilvēka upuris, īpaši, ja tas vēl bija aristokrātiskas izcelsmes vai arī karā kritis kareivis, varēja ieiet Saules debesu sfērā, kur ir dievu sabiedrība, tādējādi pats kļūstot par pusdievišķu būtni.
 
Visbriesmīgakais veids, kādā tika upurēti cilvēki, bija sirds izraušana vai izgriešana ar nazi upurim un asiņu tecināšana.
  
Upurēšanas notika publiski, visas tautas priekšā, kura pulcējās pie tempļa.
 
9.jpg
Upurēšana
 
Acteki piekopa arī kanibālismu. Interesants ir fakts, ka upurējamo skaits nesniedzās tikai padsmitos vai simtos, bet gan tūkstošos, piemēram, valdnieks Montesums savā kronēšanas gadadienā upurējis 12 000 cilvēku, tai skaitā arī bērnus. Acteki ticēja, ka apēdot asiņaino upurmielastu, cilvēks kaut uz mirkli savienojās ar dieviem.
 
Māksla
Acteki bijuši izcili meistari arhitektūrā. Diemžēl līdz mūsdienām gandrīz nekas nav saglabājies pēc spāņu iekarotāju iebrukuma.
 
Acteki veidoja arī lieliskus mākslas darbus. Acteki prata izgatavot gan zelta, gan sudraba juvelierizstrādājumus: dažādus dievu tēlus, rotas lietas. Juvelierizstrādājumos tika iestrādāti arī dārgakmeņi ar lielu rūpību un precizitāti. Mākslinieciski veidoti tika arī rituālu apmetņi, vairogi un citas greznumlietas.
 
Dejas, rotaļas un sporta spēles
Izplatītas actekiem bija dejas, rotaļas un sporta spēles.
 
15.jpg
 
Acteki izmantoja tā saucamos «milzu soļus». Piesējušies virvēs, viņi griezās ap augstu koka mastu un pat divdesmit metru augstumā taisīja akrobātiskus trikus.
 
Acteki pazina arī spēles, kurās lietoja smagas, cietas, masīvas kaučuka bumbas. Cīnījās divas komandas ar sešiem līdz divpadsmit spēlētājiem katrā. Bumbu ar elkoņu, krūšu un gurnu palīdzību vajadzēja iedzīt vai nu šaurā akmens spraugā akmens plāksnēm izklāta laukuma galos, vai arī nelielā akmens aplī (tā saucamā tlačtli spēle - kaut kas līdzīgs basketbolam).
 
Tlačtli spēlēja pat valdnieki. Pēc viņu pavēles dažas pakļautās ciltis ik gadu piegādāja Tenočtitlānai sešpadsmit tūkstošus kaučuka bumbu. Ir ziņas, ka acteki spēlējuši arī kaut ko līdzīgu futbolam, lietodami smagas pulēta obsidiāna - vulkāniskā stikla lodes.
 
Galvaspilsētā bija daudz peldbaseinu, un acteki prata lieliski peldēt un nirt. Viņi sacentās arī soļošanā un skriešanā un bija veikli dejotāji.
 
Medicīna
Acteku ārsti līdzās buršanai un apvārdošanai lietoja dažādus ārstniecības augus. Eiropiešu mediķi tikai pēc dažiem gadsimtiem pārņēma no indiāņiem dažus preparātus, kā hinīnu drudža dziedināšanai, kokaīnu, strihnīnu, uzpirkstītes sirds slimību ārstēšanai, kā arī dažādas citas ārstēšanas un diagnostikas metodes.
Svarīgi!
Acteki pazina vispārēju narkozi un vietējo anestēziju ar īpaša auga jautli (indiāņu kaņepes) palīdzību, masāžu, ūdens dziedniecības procedūras, tvaika pirtis un vispār varēja lepoties ar tīrību.
Acteku ārsti visai labi pazina cilvēka ķermeņa uzbūvi un orgānu funkcijas un izdarīja sarežģītas ķirurģiskas operācijas.
 
Acteku rakstība
Acteki vēl nebija izgudrojuši alfabētu un rakstības attīstīšanā netika tālāk par piktogrāfiju.
Piktogrāfija - piktogrāfiskais raksts, kurā priekšmetus un parādības apzīmē ar stilizētiem konkrēto objektu attēliem.
Piktogramma - stilizēts attēls, ko piktogrāfijā izmanto rakstu zīmes vietā.
17.jpg
Piktogrammas
 
Amerikas senās civilizētās tautas (maiji, sapoteki, olmeki, kečua un aimara) lietoja hieroglifu rakstību, kas atšķirībā no piktogrāfiskās rakstības atveidoja valodas skaņas.
 
Galvenais piktogrāfiskais teksts bieži papildināts ar atsevišķiem vārdiem, kas pierakstīti ar fonētiskām zīmēm - ar hieroglifu palīdzību. Tomēr acteki hieroglifus nekad nav lietojuši veselu frāžu pierakstīšanai, vienīgi īpašvārdu, ģeogrāfisku nosaukumu un datumu apzīmēšanai.
 
Acteki rakstīja uz kokvilnas drānas vai ādām, taču lielāko tiesu uz agaves lapu šķiedrām, no kurām izveidoja ēģiptiešu papirusam līdzīgu papīru.
 
Acteku kalendārs
Acteku kalendārs, ko sastādīja priesteri, bija visai sarežģīts.
 
22.jpg
Acteku kalendārs
 
Tajā bija divi nodalījumi:
  1. Saules kalendārs, kas sastāvēja no 18 mēnešiem ar 20 dienām katrā (pieskaitot vēl 5 «nelaimīgās dienas»). Katrā mēnesī bija četras nedēļas ar piecām dienām katrā, pie kam katra pēdējā bija tirgus diena.
  2. Svētais kalendārs ar 260 dienu garu periodu ietilpa 20 nedēļas ar 13 dienām katrā.
 
Priesteri noteica gada garumu ar lielāku precizitāti nekā tajos laikos Eiropā un zināja, ka ik gadu virs 365 dienām vēl uzkrājas gandrīz sešas stundas. Uzkrājušos laiku viņi izlīdzināja ik pēc 15 gadiem, pieskaitot 12 vai 13 dienas.
 
Acteki neskaitīja gadus no kāda noteikta datuma. Pēc katriem piecdesmit diviem gadiem - viena cikla beigām - gadu skaitīšana sākās no jauna. Cikla beigās viņi sarīkoja grandiozu ceremoniju.
 
Pēdējā cikla gada piecās «nelaimīgajās dienās» ļaudis:
  1. izdzēsa pavardus un tempļu ugunis,
  2. sasita traukus un dievu tēlus,
  3. saplēsa drānas un gavēdami un vaimanādami gaidīja kādu šausmīgu katastrofu.
 
Priesteri naktī novēroja zvaigznes, lai uzzinātu, vai pasaule pastāvēs arī turpmāk. Kad attiecīgais zvaigznājs (Plejādes) bija sasniedzis zenītu, priesteri ieguva jaunu uguni, iznēsāja to pa tempļiem, bet ļaudis līksmodami no turienes nesa uguni uz saviem pavardiem, uzkopa mājas, sagādāja jaunus traukus un sarīkoja lielas dzīres, kas ilga trīspadsmit dienas.
 
Priesteri rūpīgi novēroja planētu kustību, zināja Saules un Mēness aptumsuma cēloņus, laika noteikšanai lietoja Saules pulksteņus.
 
Acteku lietotās skaitīšanas pamatā bija skaitlis divdesmit. Skaitļus līdz deviņpadsmit viņi apzīmēja ar attiecīgu skaitu punktu, skaitli 20 - ar karodziņu.
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Senie laiki”, Zvaigzne ABC, 2008., 74. - 75.lpp.
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997.
http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/amsenc/teksts.htm
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Aztecempirelocation.png
http://en.wikipedia.org/wiki/Aztec
http://www.spoki.lv/vesture/Acteki-un-vinu-kultura/514406