Teorija

Viena no senākajiem Eiropas kultūras centriem 2.gt.p.m.ē. bija Krētas salā Vidusjūrā. Civilizācija Krētas salā sāka veidoties ap 3000. g. p.m.ē., bet 2.gt. p.m.ē. tā jau bija sasniegusi augstu uzplaukuma pakāpi.
 
Sākumā tur pastāvēja vairākas nelielas valstis ar pilīm un valdniekiem. 16.gs.sākumā p.m.ē. tās pakļāva Knosas pils leģendārais valdnieks Mīnojs, kas saskaņā ar grieķu mitoloģiju bija augstākā dieva Zeva un daiļās Eiropas dēls.
 
DSC_5579.JPG
Zevs, iemiesojies vērsī, nolaupa Eiropu (romiešu freska).
 
Krētieši sacerēja daudzus nostāstus, kas vēlāk izveidojās par mītiem. Tā tika saglabāta un nodota tālāk reliģiskā un vēsturiskā pieredze. Vēlākā laika posmā, kad mīti tika pierakstīti, izveidojās vispārējāks priekšstats par šo seno Eiropas kultūru.
 
Par Krētas (Mīnoja) civilizāciju liecina ne tikai mīti, bet arī arheoloģiskie izrakumi, kurās atklātas varenās pilis. Tām bija iekšējie pagalmi, kurus savienoja ejas. Celtņu sienas bija biezas un masīvas.
 
Pilīs bija ūdensvads, kanalizācija un vannas istaba. Sienas rotāja gleznojumi, kuros bija attēloti ziedu motīvi, krāšņas sievietes un atlētiski vīrieši. Iecienīts bija vērša attēlojums.
 
DSC_5581.JPG
Knosas pils plāns. Ap centrālo pagalmu ir sarežģīts gaiteņu labirints.
 
DSC_5578.JPG
Knosas pils. Mūsdienu attēls.
 
2. gt. sākumā p.m.ē. Krētā radās rakstība – lineārais raksts A (raksts, kuru zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām), ko līdz šim nav izdevies atšifrēt. Galvenais ziņu avots par šo civilizāciju ir arheoloģiskajos izrakumos atrastie priekšmeti
 
Joprojām neskaidra ir Mīnojas sabiedrības sociālā struktūra un politiskā uzbūve. Lai gan daudzas pazīmes norāda, ka galveno politisko un saimniecisko lomu Krētā spēlējušas valdnieku pilis, varas mehānisms nav apzināts. Ir tikai zināms, ka šajās pilīs atradušās lielas pārtikas un dažādu preču un priekšmetu glabātuves. Tas liecina par to, ka Krētas valdnieku rokās bijušas virsvērtības pārdales loma. Tai pat laikā viņu pilis neizcēlās ar nozīmīgām aizsardzības būvēm
 
Krētas sala bijusi viena no vispiemērotākajām olīvu audzēšanas un vīna izgatavošanas vietām visā Vidusjūras reģionā. Tā kā šīs preces bija ļoti plaši pieprasītas, tāljūras tirdzniecība ar tām drīz vien kļuva par galveno Krētas saimniecības pamatu. Papildus ienākumi veidojās arī no vilnas eksporta, jo arī aitkopība Krētā bijusi visai labi attīstīta.
 
image008.jpg
 
Krētas importu veidoja:
  1. metāls no Mazāzijas,
  2. alabastrs no Ēģiptes,
  3. strausu olas no Lībijas.
 
Par Krētas civilizācijas atklājēju tiek uzskatīts angļu arheologs Arturs Evanss.
 
Vidusjūras baseinā krētiešiem bija liela flote. Krēta pati ar savu jūras floti nodrošināja eksporta un importa plūsmu apkalpošanu. Ceļojot un tirgojoties viņi iepazinās ar Austrumu tautām un daudz ko iemācījās no tām. Piemēram, no ēģiptiešiem viņi iemācījās audzēt kviešus un apguva prasmi apstrādāt ziloņkaulu un zeltu.
Svarīgi!
Krētas civilizācija pastāvēja līdz 1450. g. p.m.ē., kad Tēras salas vulkāna izvirduma un zemestrīces radītie vairāku desmitu metru augstie milzu viļņi sagrāva Krētas centru – Knosas pili.
Arturs Evanss Knosā
DSC_5576.JPG
 
Gleznā (1907) arheologs tur rokā plāksnīti ar lineāro rakstu. Jau bērnībā un jaunībā Arturs interesējās par arheoloģiju un vēsturi, jo viņa tēvs bija slavens angļu zinātnieks. 19. gs. beigās A. Evanss sāka izrakumus Krētā, kam ziedoja 30 savas dzīves gadus un savus personiskos līdzekļus. Pētnieka pūles tika atalgotas – viņš atrada Knosas pili. A. Evansa veiktie izrakumi mainīja cilvēku priekšstatus par senajiem laikiem, jo viņš atklāja senāko Eiropas civilizāciju.
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 80. - 81.lpp.
http://www.iinuu.lv/lv/dzivespriekam/gardeziem/madeiras-vinu-vakars