Teorija

Aleksandra Lielā iekarojumu rezultāta sākās jauns grieķu vēstures laikmets – hellēnisms, kas turpinājās līdz kristietības ēras sākumam un aptvēra visas Vidusjūras austrumu un Rietumāzijas zemes.
Hellēnisms – antīkās vēstures periods no aptuveni 336. g. p.m.ē., Aleksandra Lielā valdīšanas sākuma, līdz aptuveni 30. g. p.m.ē., kad Romas impērija pilnībā pakļāva grieķus.
Hellēnisms – Vidusjūras piekrastes un Priekšāzijas tautu politiskās, saimnieciskas un kultūras dzīves saplūšana un savstarpējā ietekme.
Terminu "hellēnisms" 19. gs. vidū ieviesa vācu vēsturnieks Johans Gustavs Droizens. Vārds „hellēnisks” nozīmē „grieķiem radniecīgs” un atšķiras no vārda „hellēņu”, ar ko apzīmē grieķus.
 
Hellēnisma pamatā bija grieķu un Austrumu kultūras sajaukums.
 
Mezopotāmijas, Sīrijas un Ēģiptes ierēdņi gan runāja grieķu valodā un visā Rietumāzijā izplatījās grieķu filozofija un literatūra, bet grieķiski runājošie valdnieki pieprasīja, lai viņus pielūdz kā dievības.
 
Kad Aleksandrs nomira, viņš neatstāja nevienu likumīgu mantinieku. Leģenda vēsta, ka tad, kad Aleksandrs gulējis uz nāves gultas, draugi vaicājuši, kuru viņš vēlētos redzēt kā savu pēcnācēju un Aleksandrs esot atbildējis: „Stiprāko.” Pēc valdnieka nāves ietekmīgākie karavadoņi dalīja impēriju.
 
DSC_5694.JPG
Aleksandra impērijas sadalīšana
 
Tika nodibinātas jaunas valdnieku dinastijas:
  1. Antigonīdi Maķedonijā,
  2. Seleikīdi Āzijā,
  3. Ptolemaji Ēģiptē.
 
Tās bieži karoja savā starpā. Hellēnisma laikmetam kopumā raksturīga plaukstoša ekonomika. Ptolemaji un Seleikīdi visādi veicināja tirdzniecības attīstību un pilsētu izaugsmi. Tika labiekārtotas ostas, būvēti jauni kanāli un ceļi.
 
Aleksandrijas osta Ēģiptē kļuva par lielu tirdzniecības centru, kurā varēja iegādāties:
  1. garšvielas no Arābijas,
  2. zeltu no Etiopijas un Indijas,
  3. alvu no Britānijas,
  4. varu no Kipras,
  5. ziloņkaulu no Nūbijas,
  6. sudrabu no Spānijas,
  7. paklājus no Mazāzijas,
  8. zīdu no Ķīnas.
 
1-silk-red-background.jpg
Zīds
 
Strauji auga pilsētu skaits un iedzīvotāju daudzums tajās. Simts gados Antiohijā (Sīrijā) iedzīvotāju skaits pieauga četras reizes.
 
Lielākā un slavenākā hellēnisma laikmeta pilsēta bija Ēģiptes Aleksandrija, kurā dzīvoja pusmiljons iedzīvotāju. Ielas Aleksandrijā bija bruģētās, to izvietojums plānots. Pilsētā bija daudz parku, sabiedrisko celtņu un muzeju.
Svarīgi!
Aleksandrijas bibliotēkā bija pasaulē pirmā zinātniskā izstāde, kuru uzturēja valsts.
Par nozīmīgiem saimniecības un kultūras centriem kļuva arī Terma (tag. Saloniki) un Palmīra. Laikā no 146. g. līdz 30. g. p.m.ē. gandrīz visas hellēniskās valstis tika iekļautas Romas impērijā, izņēmums bija austrumu teritorijas, kuras atguva persieši. Notika hellēnisma un romiešu civilizācijas savstarpēja bagātināšanās.
 
Aleksandrija
331. g. p.m.ē. dibinātā Aleksandrija Ēģiptē bija hellēniskās kultūras centrs. Pēc savas arhitektūras un plānojuma tā bija līdzīga grieķu pilsētām. Aleksandrija kļuva par galveno ostu, bet Ptolemaja I laikā – par Ēģiptes galvaspilsētu un kultūras centru, kas piesaistīja dzejniekus un zinātniekus no visas pasaules. Savu nozīmi tā saglabāja arī romiešu ziedu laikā.
 
DSC_5697.JPG
 
Vienā no Aleksandrijas kvartāliem dzīvoja daudz ebreju, un kādu laiku pilsēta bija ievērojamas jūdaisma centrs. Aleksandrija kļuva slavena ar savu bibliotēku un muzeju. 641. g. pilsētu iekaroja arābi un bibliotēku iznīcināja. Pēc aptuvenām ziņām, tajā bija ap 700 000 rokrakstu. Mūsdienās Aleksandrija ir otra lielākā pilsēta Ēģiptē.
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 110. - 111.lpp.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Hell%C4%93nisms
http://silviahartmann.com/background-tile-art/6-fabric-background-2-silk.php