Teorija

Grieķijas ziemeļos atradās Maķedonija. Tā bija kalnaina zeme ar bargāku klimatu. Ieleju iedzīvotāji nodarbojās ar zemkopību, bet kalnu apgabalos audzēja mājlopus – aitas, kazas, govis un zirgus. Kaut arī maķedonieši bija radniecīgi ziemeļdaļas grieķiem, viņus neuzskatīja par īstiem grieķiem. Tomēr, paplašinoties kontaktiem ar grieķu polisām, maķedonieši pamazām hellenizējās – kļuva līdzīgi grieķiem.
 
4. gs. p.m.ē. lielākā daļa Maķedonijas teritorijas tika apvienotas viena valdnieka varā. Filipa II (359-336. g. p.m.ē.) un viņa dēla Aleksandra Lielā (336-323. g. p.m.ē.) valdīšanas laikā Maķedonija kļuva par varenu lielvalsti.
Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (356. p.m.ē. - 323. p.m.ē) bija Maķedonijas valdnieks, karavadonis, pasaules iekarotājs.
Iekarojumi veicināja grieķu kultūras bagātināšanos ar austrumu sasniegumiem, un tās izplatīšanos vairākos kontinentos, radot t.s. helēnisma kultūru.
 
Filips II 338. g. p.m.ē. pakļāva grieķus, bet Aleksandrs 334. g. p.m.ē. devās uzbrukumā grieķu senajam ienaidniekam – Persijas impērijai.
 
DSC_5685.JPG
Aleksandrs Persijas karagājienā. Fragments no seno romiešu mozaīkas.
 
Aleksandrs kļuva par Maķedonijas valdnieku 20 gadu vecumā, kad nomira viņa tēvs Filips II. Savas neilgās valdīšanas laikā Aleksandrs iekaroja milzīgas teritorijas. Var teikt, ka visa viņa dzīve pagāja kaujas laukā.
 
Maķedonieši:
  1. uzvarēja kaujās pie Grānikas, Isas, Gaugamēlām,
  2. aplenca Tiras cietoksni,
  3. pakļāva milzīgo Persijas impēriju.
  4. devās uz Ēģipti, kur Nīlas deltā nodibināja Aleksandriju.
 
Pēc tam Aleksandrs veda savu armiju tālāk uz austrumiem. Babilonija neizrādīja lielu pretestību. Aleksandrs devās uz Vidusāziju un Indiju.
 
Līdz ar Aleksandra karaspēka virzīšanos arvien dziļāk Āzijā paplašinājās hellēnisma kultūras izplatība. Tika dibinātas jaunas pilsētas un kolonijas. Daudzas no tām ieguva Aleksandra vārdu, bet viena tika nosaukta viņa zirga Bukefala vārdā.
 
Grieķi un maķedonieši nonāca līdz tam nevienam nezināmās zemēs ar augstu kultūru – Vidusāzijā un Indijā. Viņš pakļāva arvien jaunas zemes, taču nogurušie karotāji pierunāja valdnieku atgriezties. Atpakaļceļā Aleksandrs sasniedza Nīlas deltu, veica pārgājienu pāri tuksnesim un nonāca Sūzās.
Svarīgi!
Par savas impērijas galvaspilsētu Aleksandrs Lielais izvēlējās Babilonu, kur arī mira no drudža vai tika noindēts 32 gadu vecumā.
DSC_5679.JPG
Maķedonijas Aleksandra iekarojumi
 
Aleksandra iekarojumi palīdzēja izplatīties hellēņu kultūrai lielā pasaules daļā. Grieķu tipa pilsētu paliekas atrastas gan Mazāzijā, gan Ēģiptē, gan Afganistānā un Ziemeļindijā.
 
Aleksandrs kļuva par vienu no varenākajiem seno laiku valdniekiem un karavadoņiem. Laikabiedri apbrīnoja viņa gribasspēku, cildināja viņa uzvaras un panākumus iekaroto teritoriju prasmīgā pārvaldē.
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 108. - 109.lpp.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Aleksandrs_Lielais