Teorija

Dienvideiropā, Vidusjūras piekrastē atrodas Balkānu pussala. Mūsdienās tur ir Grieķijas valsts. Senajos laikos to pazina kā Hellādu, jo Balkānu pussalu, Egejas jūras salas un Mazāzijas rietumu piekrasti apdzīvoja grieķi, kas sevi sauca par hellēņiem.
Par Seno Grieķiju sauc grieķiski runājošo pasauli senajos laikos - ne tikai pašreizējās Grieķijas teritoriju, bet arī teritorijas, kuras tad apdzīvoja grieķi - Kipru, Turcijas Egejas jūras krastu (tad sauktu par Joniju), Sicīliju un Dienviditāliju, un grieķu piekrastes apmetnes tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Tradicionāli par Senās Grieķijas periodu uzskata laiku no pirmajām Olimpiskajām spēlēm 776. gadā pirms mūsu ēras līdz Aleksandra Lielā nāvei 326. gadā p.m.ē.
 
DSC_5569.JPG
Senā Grieķija
 
Grieķijas vēsturisko attīstību lielā mērā ir ietekmējusi daba. Seno grieķu apdzīvotais apvidus ir kalnains, jūra veido robotu krasta līniju, tajā ir daudz līču, pussalu un salu. Šaura zemes strēle – Korintas zemesšaurums – savieno Balkānu pussalas galveno daļu ar Peloponēsas pussalu. Starp Balkānu un Mazāzijas pussalām ir Egejas jūra ar daudzām salām. Tās piekraste ir labi piemērota ostām. Senajos laikos jūra bija galvenais tirdzniecības ceļš.
 
Grieķijā bija trīs atšķirīgi, ar kalnu grēdām cits no cita atdalīti apgabali:
  1. Ziemeļgrieķija,
  2. Vidusgrieķija,
  3. Dienvidgrieķija – Peloponēsas pussala.
 
Nošķirtības un sadrumstalotības dēļ Senā Grieķija visā savas pastāvēšanas laikā nekad nebija vienota valsts.
 
Senākās Eiropas civilizācijas radās Krētā un Mikēnās. Vēlāk Seno Grieķiju veidoja daudzas atšķirīgas pilsētvalstis, no kurām slavenākās un arī ietekmīgākās bija Sparta un Atēnas.
 
Senās Grieķijas mīti ir cieši savijušies ar reālajiem notikumiem. Gandrīz par katru Grieķijas vēstures posmu ir sacerēti mīti, kuros darbojas dievi, varoņi un mirstīgie cilvēki.
Mīts (grieķu val. mythos – nostāstīts, teika) – no paaudzes paaudzē nodots stāsts par dieviem, cilvēkiem un varoņiem. Mītu kopumu sauc par mitoloģiju.
Kaut arī mītos vēsturiskie notikumi nereti bija attēloti sagrozītā veidā, cilvēki sensenos laikos radušos stāstus par dieviem un varoņiem uztvēra kā īstenību. Mīti bija grieķu dzīves sastāvdaļa, bet mūsdienu cilvēkam ir ļoti grūti atdalīt patiesību no izdomājuma.
Svarīgi!
Senās Grieķija kultūra ir mūsdienu Rietumu kultūras sākotne.
Atēnās pirmo reizi cilvēces vēsturē tika īstenota demokrātija, tādēļ mūsdienu demokrātiskās valstis var uzskatīt par Atēnu demokrātijas mantiniecēm. Senajā Grieķijā meklējami arī teātra, literatūras, dzejas, mākslas, filozofijas un citu zinātņu pirmsākumi. Tāpat senā Hellāda ir olimpisko spēļu dzimtene.
 
Periodizācija
Mīnojiešu kultūra Krētā (2. gt. sākums – 15. gs. vidus p.m.ē.):
  • 2000. – 1900. g. p.m.ē. ahaju ieceļošana Grieķijā
  • 1600. - 1200. g. p.m.ē. Mikēnu kultūra Grieķijā
  • 13. gs. beigas – 12. gs. sākums p.m.ē. Trojas karš
 
Homēra laikmets jeb „tumšie gadsimti” (11. gs. – 9. gs. p.m.ē.)
  
Arhaiskais laikmets ( 8. – 6. gs. p.m.ē.):
  • 776. g. p.m.ē. Grieķijā oficiāli tiek ieviestas olimpiskās spēles
  • 8. gs. – 6. gs. p.m.ē. grieķu polišu veidošanās, arhaiskais laikmets
  • Apmēram 750. – 550. g. p.m.ē. lielā grieķu kolonizācija
  • 550. – 371. g. Peloponēsas savienība
 
Klasiskais laikmets(5. gs. – 4. gs. 30. gadi p.m.ē.):
  • 490. – 449. g. p.m.ē. grieķu – persiešu karš
  • 478. – 404. g. p.m.ē. Dēlas, vēlāk Pirmā Atēnu jūras savienība
  • 431. – 404. g. p.m.ē. Maķedonijas valdnieka virsvara Grieķijā
 
Hellēnisma laikmets (4. gs. 30. gadi – 1. gs. 30. gadi p.m.ē.):
  • 334. – 325. g. p.m.ē. Maķedonijas Aleksandra karagājieni uz Austrumiem
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Sen%C4%81_Grie%C4%B7ija
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 78. - 79.lpp.
http://library.thinkquest.org/CR0210200/ancient_greece/facts.htm