Teorija

Ēģiptiešu sabiedrības pamats ir ģimene. Viņi precējās agri un priecājās par bērniem. 10 bērnu ģimenē nebija nekāds retums. Šķiršanās bija retas.
 
Grieķi Hērodotu pārsteidza ēģiptiešu jauniešu godbijība pret vecākiem cilvēkiem: "Jaunieši, satiekot vecākus ļaudis, dod ceļu un pavirzās sāņus, viņi arī pieceļas, ja ienāk vecāki cilvēki."
 
Ēģiptiešu ģimenē pienākumi bija sadalīti.
  1. Sieva rūpējās par māju. Viņas mācīja meitām mājas darbus. Sievietes gādāja arī par maltīti, tīrību mājās, apģērbu, audzināja bērnus. Savukārt zemnieku sievas strādāja kopā ar vīriem tīrumā un dārzā.
  2. Vīrs rūpējās par iztiku un pajumti. Viņš audzināja dēlus un mācīja tiem vīriešu darbus. Tēvs rūpējās par dēlu izglītību un nākotni. Māju un pārējo īpašumu mantoja vecākais dēls.
 
Sievietei Ēģiptē bija gan cienījama vieta ģimenē, gan sabiedrībā. Sievietēm varēja piederēt īpašums. Kopā ar vīru viņa lēma ģimenei svarīgas lietas. Ēģiptē augsti vērtēja sievas gudrību un prasmi radīt cieņu pret sevi.
 
Brīvo laiku vīrs un sieva bieži pavadīja kopā – klausījās mūziku, devās medībās vai izpriecu braucienos pa Nīlu. Ēģiptiešiem ir saglabājušies daudz ģimeņu attēlojumi.
 
Valdnieka ģimenē izcila loma bija faraona mātei. Ja faraons vēl nebija pilngadīgs, viņa valdīja valstī.
 
Faraone Hatšepsuta
Faraone Hatšepsuta bija pirmā izcilā sieviete valdniece pasaules vēsturē.
 
Viņa bija faraona Tutmosa I meita un faraona Tutmosa II sieva. Pēc vīra nāves 1473.g. p.m.ē. viņa sāka valdīt sava mazgadīgā audžudēla Tutmosa III vietā.
 
Hatšepsutai patika valdīt. Viņai bija tam piemērots spēcīgs raksturs. Tutmoss III ieguva varu tikai pēc audžumātes nāves. Hatšupseta vēlējās, lai pieminekļos, kurus viņa lika veidot, viņu attēlotu vīrieša tērpā ar bārdu. Tāpat kā Ēģiptes valdnieki, arī viņa pavēlēja celt daudz jaunu celtņu un tempļu. Faraones terasu templī Tēbu tuvumā netālu no Nīlas ir saglabājušies uzraksti, kas liecina par viņas darbību: „Es spīdēšu mūžībā jūsu priekšā pēc mana tēva gribas. To, ko mani priekšteči nezināja, es izdarīšu. Es likšu, lai nākotnē sacītu: cik viņa bija varena!”
 
DSC_5087.JPG
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Senie laiki”, Zvaigzne ABC, 2008., 46. - 47.lpp.
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997., 111. - 112. lpp.