Teorija

Amatnieki
Daudzus mājsaimniecības piederumus, vienkāršus darbarīkus gatavoja katrs pats. Sarežģītākus un skaistākus izstrādājumus gatavoja meistari.
 
Ēģiptē amatus un visas mākslas cilvēkiem esot iemācījis dievs Ozīriss.
 
DSC_5084.JPG
Metālapstrādes darbnīca. Cilnis.
 
Senos rakstos minēti varkaļi, akmeņkaļi, mūrnieki, audēji, krāsotāji, kurpnieki, podnieki, zeltkaļi, galdnieki un citi meistari. Viņi dzīvoja pilsētās. Liela daļa amatnieku strādāja valdnieka, tempļu un augstmaņu darbnīcās. Amatnieki materiālus saņēma no valdnieka krājumiem, no tempļiem. Bija arī ciema amatnieki. Viņi gatavoja pavisam vienkāršas lietas zemnieku vajadzībām. Amatnieku dzīve nebija viegla, tādēļ tēvs labāk gribēja savus dēlus izskolot par rakstvežiem, nevis amatniekiem.
Materiāls daudzveidīgajiem darinājumiem izmantoja gan vietējos, gan ievestus materiālus. Ieročus, darbarīkus meistari gatavoja no ievesta metāla. Ieveda arī kokmateriālus. Ar ievestu zeltu, sudrabu, dārgakmeņiem un ziloņkaulu strādāja talantīgi rotkaļi. Plaši tika izmantots vietējais māls. Audēji auda no pašu zemē audzētiem liniem smalkus audumus.
 
Samaksā par savu darbu amatnieki saņēma pārtikas produktus vai iemainīja savus izstrādājumus pret citām precēm.
 
Tirgotāji
Daba visas zemes nav apveltījusi vienādi. Katrā zemē dabas bagātības ir atšķirīgas. Uzņēmīgi un drosmīgi vīri devās ceļā, lai savas zemes bagātības mainītu pret citu zemju dārgumiem.
 
Tirdzniecība pa sauszemi
  
Uz tālām zemēm, kuras no dzimtajām zemēm šķīra tuksneši, tirgotāji devās pa sauszemes ceļiem. Preču saiņus uzkrāva mugurā ēzeļiem. Ēzelis varēja panest 60 kg smagu nastu. Ēzeļu karavāna dienā nogāja ap 35 km.
 
Nastu nešanai 2. gt. beigās p.m.ē. sāka izmantot kamieļus. Tie spēja tālu ceļu noiet bez dzeršanas, tie vieglāk pārvarēja tuksnešus. Smagās preces dažkārt pārvadāja vienkāršos koka ratos. Tā bija koka kaste uz četriem riteņiem, kuri bija izgatavoti no dēļu ripām. Ratus vilka vērši. Īstu ceļu nebija, ceļi vairāk līdzinājās iemītām takām.
 
Tirdzniecība pa ūdensceļiem
 
Liela nozīme bija preču transportam pa upēm.
 
DSC_5085.JPG
Papirusa laivas Nīlā. Cilnis.
 
Ēģiptiešu dzīves centrs un galvenais tirdzniecības ceļš bija Nīla, kas saistīja visus novadus.
 
Preces pārvadāja ar laivām, upju kuģiem un plostiem. Laivas un kuģus būvēja no niedru kūļiem. Plostus gatavoja no veselām piepūstām aitādām un kazādām. Ēģiptē no koka būvēja faraona un augstmaņu izpriecu kuģus braucieniem pa Nīlu, tāpat arī lielos jūras kuģus.
 
Tirgotāju ierašanās no tālām zemēm bija notikums. Jebkurā zemē tirgotāji bija gaidīti. Viņi ne tikai atveda vajadzīgās preces, bet stāstīja arī brīnišķīgus stāstus par svešām zemēm un tautām. Uzņēmīgākie tirgotāji kļuva bagāti.
 
Tirgotāji ieveda varu un alvu, no kā gatavoja bronzu, kokmateriālus un akmeņus varenu celtņu būvēšanai. Ieveda arī zeltu, sudrabu, dārgakmeņus, pērles un ziloņkaulu. Smaržu un krēmu pagatavošanai, dievkalpojumu vajadzībām no tālākām dienvidu zemēm tirgotāji veda smaržvielas un kvēpināmās vielas. No Ziemeļjūras un Baltijas jūras krastiem līdz Ēģiptei nonāca saulainais dzintars.
 
Tirgotāji izveda labību, miltus, augļus, eļļu, ādas, vilnu, audumus.
 
Vergi
Svarīgi!
Nelielu Ēģiptes sabiedrības daļu veidoja vergi – beztiesiski cilvēki, kuru darbs un dzīvība piederēja īpašniekam. Lielākais vergu daudzums piederēja faraonam, tempļiem un bagātajiem ēģiptiešiem.
  
Vergu iegūšana
 
Lielākais vergu iegūšanas avots bija kari. Uzrakstos, kuros iemūžinātas seno valdnieku uzvaras, parasti ir pieminēts arī sagūstīto pretinieku skaits. Tas varēja būt līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu, bet varēja būt arī tikai daži simti. Par vergiem kļuva arī pašu tautieši. Tēvs varēja pārdot savus bērnus verdzībā, visbiežāk pārdeva meitas. Par smaga nozieguma izdarīšanu vainīgo varēja pārdot verdzībā. Par vergiem kļuva arī vergu bērnu.
 
Vergu nodarbināšana
 
Vergus izmantoja kā papildu darbaspēku. Vīriešiem lika strādāt smagākos darbus. Visbiežāk tie kopā ar brīvajiem strādniekiem raka kanālus un ūdenskrātuves, būvēja dambjus un strādāja akmeņlauztuvēs. Verdzeņu bija 2 - 3 reizes vairāk nekā vergu. Viņas mala miltus, vērpa, auda un gatavoja ēdienu. Gandrīz visi mājas kalpotāji bija vergi un verdzenes. Vergu stāvoklis Ēģiptē vergiem bija apzīmējums - "dzīvie mirušie". Viņi bija dzīvi, jo strādāja, ēda, gulēja, bet viņi bija beztiesīgi. Vergus skaitīja pēc galvām kā mājlopus. Vergus pirka, pārdeva, mainīja un dāvināja, pie tam bērnus - atsevišķi no vecākiem. Nepaklausīgos vergus pēra.
 
55.jpg
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Senie laiki”, Zvaigzne ABC, 2008.
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997.103. - 110.lpp.
http://sieviesuklubs.lv/content/uploads/1319183146-4492.jpg