Teorija

Ēģiptes valsts valdnieku sauca par faraonu. Viņam piederēja visa Ēģiptes zeme un bija neierobežota vara.
Faraons – valdnieks Ēģiptē. Valdnieka vara ir neierobežota un mantojama.
Visiem iedzīvotājiem bija jāpakļaujas valdnieka gribai, jāmaksā nodokļi (obligāts maksājums valstij).
 
Ēģiptieši uzskatīja, ka faraons ir dieva iemiesojums. Viņi pakļāvās valdnieka varai, jo bija pārliecināti: ja faraons būs spēcīgs, arī valsts būs stipra un cilvēkiem būs laba dzīve.
 
DSC_5128.JPG
Ēģiptes faraonu kroņi
  1. Lejasēģiptes sarkanais kronis, priekšā piestiprināta viegli saliekta zelta stieple.
  2. Augšēģiptes baltais smailais kronis.
  3. Dubultkronis: baltais Augšēģiptes kronis ievietots Lejasēģiptes sarkanajā kronī.
 
Ēģiptes valdnieki dzīvoja neiedomājami grezni. Faraonam, viņa ģimenei un galmam rotaslietas un greznuma priekšmetus gatavoja no zelta un dārgakmeņiem, bet pils mēbeles – no koka, kas arī bija liels dārgums, jo to ieveda no tālām zemēm.
 
DSC_5082.JPG
Faraona Tutanhamona zelta maska ar vara zīmēm
 
Faraonu varēja atšķirt pēc valdniekam raksturīgajām zīmēm.
  1. Bieži faraonu attēloja ar sapītu bārdu. Tā simbolizēja faraona dievišķību.
  2. Vienā rokā faraons turēja zizli, bet otrā – pletni. Tas nozīmēja, ka faraonam ir tiesības pārvaldīt un sodīt savus pavalstniekus.
  3. Dubultkronis liecināja, ka faraons valda gan Augšēģiptē, gan Lejasēģiptē.
 
Karstā klimata dēļ Ēģiptes valdnieki valkāja vieglu, smalku, baltu tērpu. Svinīgos gadījumos virs tā vilka greznus, ar zeltu un dārgakmeņiem izšūtu virstērpu. Faraoniem bija krāšņi veidotas galvassegas un greznas rotaslietas. Viņi valkāja smalkas, dārgakmeņiem rotātas sandales.
 
Faraons bija nepieejams. Tikai daži tuvākie un uzticamākie valstsvīri bija redzējuši valdnieku. Pārējie ēģiptieši, tuvojoties faraonam, krita ceļos un piespieda seju pie zemes, jo viņiem nebija atļauts skatīties uz faraonu.
 
Trīs gadu tūkstošu ilgajā Ēģiptes civilizācijas vēsturē cita citu nomainīja 31 faraonu dinastija (vienai dzimtai piederīgi valdnieki). Dažas reizes Ēģiptes vēsturē arī sievietes bija faraones. Zināmākā no viņām bija Hatšepsuta.
 
Faraona pienākumi
Lai sekmīgi pārvaldītu valsti, Ēģiptes faraonam bija jāveic vairāki uzdevumi.
  • Galvenais no tiem bija organizēt visu sabiedrību apūdeņošanas darbiem. Vajadzēja izveidot un uzturēt kārtībā kanālus, dambjus, ūdens smeļamās ierīces – šadūfus.
  • Faraons bija augstākais tiesnesis un pārraudzīja likumu izdošanu.
  • Viņš bija arī galvenais priesteris un noteicējs reliģiskajās lietās valstī.
  • Valdniekam bija jāgādā, lai dievi būtu labvēlīgi Ēģiptes zemei un tautai, tāpēc liela dienas daļa faraonam pagāja, veicot reliģiskos rituālus templī. (Templis – svētnīca, celtne reliģiskiem rituāliem.)
  • Faraona pienākums bija organizēt un vadīt armiju, lai iekarotu citas teritorijas un aizsargātu savu valsti. Galvenais spēks armijā bija daudzie kājnieki, jo zemniekiem bija pienākums piedalīties faraona karagājienos.
 
Nofretete
Senās Ēģiptes mākslā bieži var vērot, ka faraoniem līdzās ir attēlotas viņu sievas. Par vienu no skaistākajiem sievietes attēlojumiem pasaules mākslas vēsturē tiek uzskatīts faraona Ehnatona sievas Nofretetes krūšutēls.
 
3.jpg
Nofretete
 
Nofretetes pilnais vārds bija Neferneferuaten-Nefertiti, kas tulkojumā nozīmē "Skaistā sieviete ir atnākusi".
 
Ēģiptes vēstures hronoloģija
Galvenie notikumi senās Ēģiptes vēsturē no Senās valsts izveidošanās (ap 2700 p.m.ē.) līdz Ēģiptes nonākšanai Persijas valsts varā (525.g. p.m.ē.)
 
3. gt. p.m.ē.
  • Valdnieku kapeņu – mastabu celšana.
  • Piramīdu celtniecība.
  • Saules dievs Ra kļūst par valsts galveno dievu.
  • Valsts vara pilnībā koncentrējās faraona rokās.
  • Tirdzniecība ar Sīriju un Puntu (Somāliju).
  • Karagājieni uz Lībiju un Palestīnu.
  • Kalendāra izveide.
  • Tempļu būve Karnakā.
 
2. gt. p.m.ē.
  • Teritorijas paplašināšanās un valsts uzplaukums.
  • Svešzemnieku hiksu iebrukums Ēģiptes valstī. Viņi ievieš jaunu kara tehniku – zirgus ar kaujas ratiem.
  • Faraons Jahmoss padzen hiksus no Ēģiptes.
  • Faraonu Amenhotepu un Tutmosa karagājieni uz Eifratu un Nūbiju.
  • Faraones Hatšepsutas valdīšanas laiks.
  • Faraona Amenhotepa III valdīšanas laikā sākas Ēģiptes noriets.
  • Faraons Amenhoteps un viņa sieva Nofretete.
  • Ramzess II – lielākais celtnieks Ēģiptes vēsturē.
 
1. gt. p.m.ē.
  • Faraonus apbedī klintīs iecirstās kapenēs Valdnieku ielejā.
  • Tempļi Karnakā un Luksorā.
  • Klinšu tempļi Abū Simbelā.
  • Svešzemnieku etiopiešu kundzība.
  • Ēģipte kļūst par Asīrijas provinci.
  • Grieķu kolonijas Nīlas deltas rajonā.
  • Ēģipti iekaro Persijas valdnieks Kambīzs.
  • Ēģipte kļūst par Persijas provinci.
  • Maķedonijas Aleksandra iekarojumi.
 
4.jpg
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Senie laiki”, Zvaigzne ABC, 2008., 44. - 45.lpp.
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997., 88. - 89.lpp.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Nofretete_Neues_Museum.jpg
http://www.spoki.lv/upload/articles/39/397512/images/_origin_7-pasaules-brinumi-3.jpg