Teorija

Pilsētas
Pirms romiešiem lielā daļā Rietumeiropas dominēja laucinieku dzīvesveids. Pilsētu rašanās izmainīja zemju attīstību. Pilsētas parasti tika celtas izdevīgā vietās – romieši ņēma vērā ģeogrāfiskos un politiskos apstākļus. Tā tika likti pamati Londonai, Parīzei, Lionai, Bordo, Ķelnei, Toledo, Milānai un, protams, Romai.
 
Ceļi un satiksme
Romieši ierīkoja ceļus tirdzniecības un militārajām vajadzībām Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijā. To aprises ir redzamas arī mūsdienās, jo tie ir daudzu mūsdienu ceļu pamatā.
 
Romieši bija izrēķinājuši optimālo attālumu starp ratu riteņiem un būvēja atbilstoša platuma ceļus. Mūsdienās tie daudzviet atbilst dzelzceļa sliežu platumam, jo 19. gadsimtā pirmās tvaika lokomotīves testēja uz trasēm, ko bija būvējuši romieši.
 
tdfdgd.jpg
Senākais romiešu būvētais ceļš via Appia.
 
Tiesības
Romiešu radītie likumi pārdzīvoja impērijas sabrukumu, jo tie bija pierakstīti un atsevišķās valstīs pēc Romas sabrukuma pēc tiem dzīvoja sabiedrība.
 
 
Glezniecība un tēlniecība
Daļa grieķu skulptūru ir saglabājušās, pateicoties tam, ka romieši tās kopēja. Vēlākajos gadsimtos itāļu mākslinieki un citu zemju slaveni tēlnieki no tām mācījās, kā savos darbos parādīt cilvēka proporcijas un radīt reālistisku attēlojumu. Daudzi gleznotāji izmantoja antīko leģendu sižetus. Arī mūsdienās mākslinieki dažkārt atgriežas pie antīkās vēstures tēmām.
 
Arhitektūra
Pēc Romas impērijas sabrukuma tās teritorija piedzīvoja daudzus postījumus. Akmeņus, marmoru no romiešu celtajām ēkām lauza un izmantoja citu celtņu būvēšanai. Taču, par spīti tam, daudzas celtnes ir izdzīvojušas līdz mūsdienām, piemēram, ir saglabājušies aptuveni 70 amfiteātru Itālijā, Francijā, Turcijā un citur.
 
Ir celtnes, ko dažādiem mērķiem izmanto arī tagad:
  1. Panteons Romā,
  2. amfiteātris Arlā,
  3. Nimas tilts Dienvidfrancijā.
 
DSC_5832.JPG
Arla Francijā ir uzbūvēta uz romiešu laika pilsētas drupām.
 
16. gadsimtā itāliešu arhitekti sāka pētīt Senās Romas arhitektu rokrakstus un savos darbos atdarināt romiešu celtniecības elementus. Dažas celtnes tika restaurētas, piemēram, Diokletiāna termas Romā, kur pašreiz darbojas baznīca Santa Maria degli Angeli e dei Martiri (pārbūves projekta autors bija slavenais itāliešu mākslinieks Mikelandželo).
 
Arī jauno laiku arhitekti mācījās no Senās Romas, piemēram, kā būvēt kupolus un arkas. Mūsdienās tas redzams tādās ēkās kā Nacionālā galerija Londonā, Luvra Parīzē, Kapitolijs Vašingtonā.
 
Imperatora Oktaviāna Augusta draugs un padomdevējs Mecenāts, kurš dzīvoja 1. gs. p.m.ē., atbalstīja talantīgus māksliniekus. Viņa vārdā zinātnes un mākslas atbalstītājus arī mūsdienās sauc par mecenātiem.
 
Valoda
Romas iekarotajās teritorijās mācījās latīņu valodu, jo tā bija valsts pārvaldes valoda. Pēc impērijas sabrukuma latīņu valoda provincēs izdzīvoja kā dialekts, vēlāk sajaucoties ar citu tautu valodām.
Svarīgi!
Latīņu valoda ir pamatā Eiropas modernajām valodām: portugāļu, itāļu, spāņu, franču, rumāņu.
Citās valodās, piemēram, angļu un vācu valodās, nevar saskatīt tik ciešu radniecību. Latīņu valodu mūsdienās lieto baznīcās un klosteros, to studē augstskolās.
 
Literatūra
Latīņu literatūras un vēstures darbi ir saglabājušies, pateicoties mūkiem, kuri tos vāca un pārrakstīja. Antīkās literatūras tēmas vēlākajos gadsimtos tika izmantotas daudzu autoru darbos, piemēram, Viljama Šekspīra lugās. Romiešu autoru traģēdijas un komēdijas arī mūsdienās iestudē teātrī.
 
Pārvalde
Romieši ne tika iekaroja milzīgas teritorijas, bet arī mācēja tās pārvaldīt. Tādu pašu impērijas varenību vēlākajos gadsimtos mēģināja sasniegt citi valdnieki.
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 148. - 149.lpp.
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC,1997.
http://www.primeroscristianos.com/images/tesoros_roma/via_appia/via%20appia.jpg
http://www.rome-in-italy.com/PHOTOS/rome-antique/Via-Appia-Antica_3576.jpg