Teorija

Persijas impērija jeb Pirmā persiešu impērija tika izveidota 6. gadsimta p.m.ē. un pastāvēja līdz 4. gs. p.m.ē.
 
Persieši dzīvoja uz austrumiem no Senās Divupes tagadējā Irānas teritorijā. Viņu valoda bija līdzīga mūsdienu irāņu valodai.
 
Par Persijas senāko vēsturi galvenokārt vēsta grieķu vēsturnieka Hērodota darbi un arheoloģiskie atradumi.
 
DSC_5183.JPG
Persijas valsts
 
etwt.jpg
 
Svarīgi!
6. gs.p.m.ē. izveidojās Persijas valsts. Tās dibinātājs Ahemenīdu dinastijas valdnieks Kīrs II pakļāva savai varai arī kaimiņtautas un Mazāzijas grieķu pilsētas.
539. g.p.m.ē. viņš ieņēma Babilonu, atbrīvoja no gūsta ebrejus un ļāva viņiem atgriezties dzimtenē. Kīra II un viņa dēla Kambīza valdīšanas laikā persiešu karaspēks, kurā liela nozīme bija jātniekiem, iekaroja arī Feniķiju, Palestīnu un Ēģipti.
 
Persija bija viena no pirmajām pasaules lielvalstīm.
 
Varenākais Persijas valdnieks bija Dārijs I. Viņš pievērsa lielu vērību valsts pārvaldei.
 
Valdniekam Persijā bija neierobežota vara, jo viņš izdeva likumus un bija augstākais tiesnesis. Viņa rīkojumu izpildi pārraudzīja milzīgs skaits amatvīru. Persija tika sadalīta 20 provincēs – satrapijās. Tām iecēla pārvaldniekus – satrapus.
 
DSC_5181.JPG
Dārijs I - Persijas valdnieks (522. - 486. p.m.ē.)
 
Iekarotās zemes bija spiestas regulāri maksāt nodevas valdnieka kasē.
 
Dārijs I algoja lielu skaitu ziņotāju – „valdnieka ausis un acis” – ar viņu palīdzību centās pārraudzīt dzīvi satrapijās. Valdnieks bija karaspēka virspavēlnieks. Kara gadījumā katra satrapija deva noteiktu skaitu karavīru. Pakļautās zemes maksāja lielas nodevas, tāpēc persieši dzīvoja zināmā labklājībā. Paplašinot savas lielvalsts teritorijas, Dārijs I iekaroja Indijas ziemeļrietumu daļu un gribēja pakļaut Grieķiju. Tomēr ne viņam, ne viņa pēcnācējiem neizdevās salauzt grieķu pilsētvalstu pretestību.
 
Dārija I politika veicināja saimniecības attīstību. Valstī būvēja ceļus un ierīkoja pastu.
 
Ceļiem bija gan saimnieciska, gan militāra nozīme. Tie veda no Sūzām uz Sardām Mazāzijā, no Ēģiptes uz Centrālāziju. Ārkārtas gadījumos, kad draudēja dabas katastrofa vai sacelšanās, izmantoja tā saucamo uguns pastu – citu pēc cita iededzināja ugunskurus un noraidīja trauksmes signālus. Lai varētu veiksmīgāk izmantot floti un nodarboties ar tirdzniecību, izbūvēja kanālu, kas savieno Nīlu un Sarkano jūru. Dārijs I ieviesa naudu – dārikus. Sūzās un Persepolē tika izbūvētas valdnieka rezidences.
Svarīgi!
5. gs. p.m.ē. sākās Persijas valsts pagrimums. 330. g. p.m.ē. to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Persijas impērija beidza pastāvēt.
Persijas lielvalsts bija pastāvējusi gandrīz divarpus gadsimtus.
 
Grieķu vēsturnieks Hērodots par persiešu paražām (5. gs. p.m.ē.)
No visām dienām persiešiem pati ievērojamākā ir tā, kurā tie dzimuši. Šajā dienā galdā jāliek bagātīgāks mielasts nekā citās. Turīgi ļaudis tad ceļ priekšā krāsnī izceptu veselu vērsi, zirgu, kamieli un ēzeli, nabadzīgākie – sīklopus. Par krietniem vīriem viņi vispirms atzīst drošsirdīgus kareivjus, pēc tam tos, kuriem daudz dēlu, tam valdnieks katru gadu sūta dāvanas. Pēc viņu domām, jo vairāk ļaužu, jo labāk. Sākot ar piekto dzīvības gadu līdz divdesmitajam, viņi zēniem māca tikai trīs lietas – jāt, šaut ar loku un runāt patiesību. Līdz piektajam gadam tēvs dēlu nemaz nedabū redzēt, jo tas dzīvo kopā ar sievietēm. Tā dara, lai tēvam nesagādātu ciešanas, ja dēls šajā laikā nomirtu.
Pasts
539. g. p.m.ē. Persija jau bija milzīga impērija. Valdnieks Kīrs lika uzbūvēt galveno – Valdnieka ceļu, kas veda no Sardām Mazāzijā līdz Persijas galvaspilsētai Sūzām. Darbojās kurjeri – jātnieki vai skrējēji. Gar ceļa malām bija vairāk nekā 100 pasta stacijas, kur varēja nomainīt zirgus. Visu aptuveni 2400 km garo ceļu varēja veikt 9 dienās. Salīdzinājumam: karavānas vai ceļotāji šo attālumu veica vairāk nekā 3 mēnešos.
 
Hērodots par Persiešu pastu
Nekas pasaulē tik ātri nepārvietojas kā persiešu kurjeri, nekas nevar likt šķēršļus viņu ātrumam, kurš viņiem jāveic – ne nauda, ne lietus, ne karstums, ne tumsa. Pirmais jātnieks nodod ziņu otrajam, otrais – trešajam un tā tālāk, no rokas rokā, visā līnijā, līdzīgi kā grieķi nodod uguni skriešanā ar lapām.
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Senie laiki”, Zvaigzne ABC, 2008., 66. - 67.lpp.
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Sen%C4%81_Persija#Ahemen.C4.ABdu_imp.C4.93rija