Teorija

Barbaru karalistēs sabiedrību veidoja divas grupas:
  1. iekarotāji ģermāņi,
  2. pakļautie bijušās Romas impērijas iedzīvotāji.
 
Sākumā katra sabiedrības daļa bija ļoti atšķirīga. Sākotnēji vietēji galli – romieši bija apspiesti, vietām pat tika iznīcināti. Atšķirība bija arī likumos, kur par galla – romieša nogalināšanu bija jāmaksā mazāka „vīra nauda” nekā par brīva ģermāņa nogalināšanu. Sākot ar 6. gs. šīs etniskās atšķirības sāka izsust.
 
Barbaru sabiedrība
Barbaru sabiedrība sastāvēja no lielām radinieku grupām – dzimtām. Radinieki cits citu atbalstīja un izpalīdzēja.
Karagājienu un pārceļošanas rezultātā apstākļi mainījās un ciešās radniecības saites vairs nebija galvenās. To vietā stājās kaimiņu attiecības, jo katra ģimene apsaimniekoja savu zemes gabalu, kuru bija ieguvusi pēc apmešanās uz dzīvi jaunajā zemē. Dzimtas kopienas vietā veidojās kaimiņu kopiena.
 
Viszemāko stāvokli ieņēma vergi. Vērtīgi bija vergi – amatnieki: zeltkaļi, kalēji u.c. Verdzību veicināja kari, kuros tika sagūstīti gūstekņi. Par vergiem varēja kļūt arī parādos nonākušie vai noziedznieki.
 
Starp vergiem un brīvajiem atradās pusbrīvie cilvēki – liti. Līdzīgā stāvoklī atradās brīvlaistie vergi, kuri nekad neieguva visas brīvo ģermāņu tiesības.
 
Bija brīvo ģermāņu slānis, kuru vidū arī notika noslāņošanās. Izveidojās parasto brīvo zemkopju – karavīru slānis un lielo zemes īpašnieku slānis, kuri pakāpeniski sāka veidot barbaru karalistes aristokrātiju.
 
dsdsds.jpg
Svarīgi!
Merovingu laika likumi paredzēja, ka par vienkārša brīvā franka nogalināšanu jāmaksā 200 zelta solīdi. To sauca par „vīra naudu”. Jo svarīgāka personas tika nogalināta, jo lielāka atlīdzība bija jāmaksā.
Sabiedrībā notika asinsradniecisko saišu vājināšanās. Pienākums atbalstīt nabadzīgākos radiniekus kļuva par traucējošu nastu bagātajiem, līdz ar to tika sarautas radniecības saites, veicot īpašu procedūru.
 
Lai gan franku sabiedrībai bija izteikti patriarhāls raksturs, tomēr pret sievietēm bija jāizturas ar cieņu. Augsti sodi bija par sievietes apvainošanu, ievainošanu vai nogalināšanu.
 
Romieši
Tajā pašā laikā romieši turpināja dzīvot pēc saviem likumiem. Abu sabiedrību saplūšana notika vairāku gadsimtu laikā. Romieši izturējās pret ienācējiem ar naidu un izsmieklu, jo uzskatīja viņus par neizglītotiem un primitīviem ļaudīm. Turklāt romiešu pēcteči bija vairākumā – dažās provincēs pat 90% no visiem iedzīvotājiem.
Barbaru karavadoņi un dižciltīgie ar laiku pārņēma romiešu dzīvesveidu un kultūru. Viņi savās karaļvalstīs ieviesa romiešu valsts pārvaldi un likumdošanu, pieņēma kristīgo ticību.
 
Atsauce:
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC, 1999.g.
Autoru kolektīvs "Pasaules vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC, 2000.