Teorija

Svarīgi!
Metālapstrādes attīstība, lopkopības un zemkopības arvien plašāku izplatību stipri izmainījās cilvēku dzīve.
Zemkopju un lopkopju ciems arvien vairāk atšķīrās no mednieku un barības augu vācēju apmetnes.
 
Ciltīs, kuras nodarbojās ar lauksaimniecību, pieauga cilvēku skaits. Ciemos dzīvoja pat vairāki simti iedzīvotāju. Dzīve ciemā kļuva daudz sarežģītāka. Līdz ar to pieauga vadoņu un vecāko vara. Vajadzēja izšķirt domstarpības, kuras radās ciema iedzīvotāju vidū. Nesaskaņas varēja rasties, izvēloties aramzemi vai ganības. Pakāpeniski vecākie kļuva ne vien par ietekmīgākajiem, bet arī bagātākajiem cilts locekļiem. Ar laiku par vadoņiem vairs neievēlēja gudrākos vai pieredzējušākos. Vadoņa amatu pārmantoja pēcnācēji vai radinieki. Vadoņu un vecāko ģimenes sāka ieņemt īpašu stāvokli ciltī. Tā sāka rasties dižciltīgie. Pamazām līdztiesības, kas valdīja cilts iedzīvotāju vidū, sāka zust. Cilts valdīšanu un nozīmīgāko lietu izlemšanu arvien biežāk pārņēma dižciltīgie.
 
Kari cilšu starpā
Graudu uzkrājumi, lopi un maiņas ceļā iegūtais metāls mudināja tos iegūt bez darba. Laupīšanas kari kļuva par biežu parādību bronzas laikmetā.
 
Sadursmes cilšu starpā izraisīja strīdi par auglīgākajām zemēm vai labākajām ganībām. Karu iemels nereti bija arī vēlme iegūt vairāk lopu, atņemt ražu un sagūstīt cilvēkus. Kara laikā cilts iecēla karavadoni – drošsirdīgāko, gudrāko un pieredzējušāko vīru ciltī. Ja kari bija bieži, karavadonis bija ietekmīgākā persona ciltī. Par daudzajiem kariem liecina daudzveidīgie bronzas ieroči – kaujas cirvji, zobeni, dunči un vairogi. Lai labāk pasargātos no negaidītiem uzbrukumiem, cilvēki savas dzīvesvietas sāka nocietināt. Ap ciemiem parādījās aizsargsienas.
 
DSC_5053.JPG
Dižciltīgā apbruņojums bronzas laikmetā
  
Metālu apstrādes sākumi izmainīja cilvēka dzīvi. Vara un bronzas priekšmeti bija daudz pārāki par akmens vai kaula darinājumiem. Salīdzinājumā ar akmens laikmetu bronzas laikmets cilvēces aizvēsturē ieņēma daudz īsāku laikaposmu. Eiropā bronzas laikmets ilga no 3. gt. p.m.ē. līdz 1. gt. p.m.ē. Šajā laikā Senajos austrumos jau izveidojās pirmās valstis, radās rakstība.
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Senie laiki”, Zvaigzne ABC, 2008.
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997.