Teorija

Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods, kurā cilvēki iemācījās veidot vara un alvas sakausējumu - bronzu. Bronzas laikmets ir viens no trim lielajiem aizvēstures periodiem, kas lielākajā daļā pasaules sekoja tūlīt pēc neolīta. Dienvidāfrikā neolītam sekoja dzelzs laikmets.
Vēlā akmens laikmeta beigās cilvēki bija apguvuši visus iespējamos akmens apstrādes veidus – akmeni skaldīja, slīpēja un urba. No akmens varēja izgatavot visdažādākos priekšmetus, tomēr akmens iespējas bija ierobežotas. Piemēram, akmens nazis bija ļoti biezs, to nevarēja izgatavo pietiekami garu. Arī kaula vai koka sirpis ar akmens asmeni neļāva ražu novākt tik ātri. Akmens rīki bija trausli. No stiprāka piesitiena tie lūza.
 
Daudzus vajadzīgos priekšmetus izgatavot no akmens bija grūti vai pat neiespējami, tāpēc bija nepieciešami jauni izejmateriāli.
 
Metāla atklāšana un apstrāde
Jaunas iespējas pavēra metāla atklāšana.
 
Pirmais metāls, ko cilvēki iepazina, bija varš. No vara varēja izgatavot visdažādākās lietas – garus nažus, zobenus, asus cirvjus un labus sirpjus. Ar vara nazi varēja vislabāk apstrādāt kaulu, bet ar metāla cirvi ātrāk nocirst koku.
 
Tomēr vara rīkiem bija trūkums. Varš ir mīksts metāls, un naža, cirvja vai sirpja asmeņi ātri palika neasi. Protams, tos varēja uzasināt, bet priekšmeti ātri nolietojās. Kā padarīt varu cietāku?
 
Cilvēki atklāja, ka, sakausējot varu kopā ar citu mīkstu metālu – alvu, iegūst materiālu, kas ir ievērojami cietāks un piemērotāks dažādu lietu izgatavošanai. Vara un alvas sakausējumu sauca par bronzu.
 
DSC_5045.JPG
Bronzas sirpji un cirvji
 
Ir grūti pateikt, kā pirmo reizi ievēroja vara derīgās īpašības. Varbūt cilvēki, kas dzīvoja vara atradnēm bagātā apvidū, pamanīja, ka, stipri uzsitot tīra vara gabalam, tas maina savu formu. Mērķtiecīgi sitot, varēja piešķirt šim savādajam akmenim tādu formu, kā cilvēki vēlējās. Bet varbūt cilvēki ievēroja, ka nokļūstot spēcīgā ugunī , varš izkūst. Atdziestot vara gabals atšķīrās no tā, kāds tas bija pirms nokļūšanas ugunī. Šīs vara īpašības ļāva cilvēkiem apgūt kalšanas un metāla liešanas māku. Vienkāršākās vara lietas izgatavoja kaļot. Sarežģītākās – cirvjus, šķēpus, sirpja galus vajadzēja atliet. Lai atlietu kādu priekšmetu, mālā vai akmenī izveidoja padziļinājumu vajadzīgajā formā. Spēcīgā ugunī izkausēja varu. Tad izkausēto šķidro metālu ielēja izveidotajā padziļinājumā. Atdziestot un sacietējot metāls pieņēma padziļinājuma formu, izveidojot vajadzīgo priekšmetu. Vara kalšana un liešana bija pirmais solis senajā metāla apstrādē – metalurģijā.
 
Cilvēki mācījās apstrādāt varu aptuveni pirms 7000 gadu. Bronzas apstrādes māka parādījās vēl pēc pāris gadu tūkstošiem.
Svarīgi!
Senākās liecības par pirmajiem metāliem atrastas Mazāzijā – tagadējās Irānas valsts teritorijā. Tomēr visā pasaulē metāla apstrādes māka neparādījās vienlaicīgi.
Bronzas apstrāde
Nākamais solis senajā metalurģijā bija bronzas apstrādes apgūšana. Tāpat kā varu, bronzu apstrādāja, to kaļot un lejot.
  
Bronzai bija vairāk labu īpašību:
  1. Tā bija cietāka par varu.
  2. Izkausētā veidā bronza labāk piepildīja izveidotās formas padziļinājumu.
  3. No tās varēja izliet daudz sarežģītākus un izturīgākus priekšmetus.
 
Lai izgatavotu bronzas cirvi, vajadzēja izveidot formu no divām daļām. Katrā pusē izveidoja padziļinājumu – pusi no cirvja. Tad abas puses salika kopā un sasēja. Ar īpašu māla kausiņu pa veidnes atveri ielēja izkausēto bronzu un gaidīja, kamēr tā atdziest. Kad veidni atvēra un izņēma atlieto priekšmetu, atlika to nedaudz uzlabot un uzasināt asmeni. Senie metalurgi bronzā atlēja ne tikai cirvjus, sirpjus, nažus un zobenus, bet arī rotaslietas. Lai izgatavotu vēl skaistākas rotaslietas, cilvēks apstrādāja zeltu un sudrabu.
 
DSC_5047.JPG
Bronzas sirpja un bronzas šķēpa gala atliešana
 
Akmens darbarīku saglabāšanās
Līdz ar metāla apstrādes apguvi cirvjus, nažus, sirpjus un citus darbarīkus sāka izgatavot no jaunā materiāla. Tomēr cilvēki turpināja izmantot akmeni. Kādēļ turpinājās akmens priekšmetu darināšana un lietošana? Jaunā materiāla nebija daudz. Tas bija vērtīgs un tā apstrāde bija darbietilpīga. Tādēļ vienlaicīgi ar metāla priekšmetiem daudzas lietas joprojām darināja no akmens un kaula.
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Senie laiki”, Zvaigzne ABC, 2008.
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997., 48. - 52.lpp.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Bronzas_laikmets