Teorija

Arābu halifāts
Kalifāts, arī halifāts, ir islāma valstu pārvaldes iekārta, kas apvieno vienotā politiskā sistēmā musulmaņus, neskatoties uz viņu atšķirīgajiem uzskatiem teoloģijā. Kalifāta augstākais vadītājs (valsts galva) ir kalifs, kas ir islāma pravieša Muhameda politiskās (nevis reliģiskās) varas mantinieks.
Pēc pravieša Muhameda nāves musulmaņu kopienu vadīja halifi. Viņu vadībā arābi no tuksneša devās uz auglīgām zemēm, iekaroja tās un ieviesa tur savu kārtību. Iekarojumu mērķi bija salaupīt bagātības. Tauta padevīgi pildīja halifa pavēles un fanātiski ticēja, ka tādējādi pilda Dieva gribu. Musulmaņi izmantoja pretinieku nespēku un izplatīja savu ticību arvien jaunās teritorijās.
 
711. gadā arābi šķērsoja jūras šaurumu starp Eiropu un Āfriku un nosauca to par abal Tarikq jeb Gibraltāru. Šajā laikā sākās musulmaņu ienākšana Eiropā, viņi nostiprinājās un palika Spānijā gandrīz 800 gadus.
 
DSC_4068.JPG
sdfdf.jpg
Islāma izplatība
 
Arābu halifāts aptvēra plašas teritorijas, tādēļ tās vairs nevarēja pārvaldīt no viena centra. Jau 8.gadsimtā Pireneju pussalas musulmaņi atšķēlās un izveidoja patstāvīgu valsti – Kordovas emirātu.
 
Tos arābus, kas iekaroja Pireneju pussalu un Ziemeļāfriku, eiropieši sauca par mauriem.
 
Pretī musulmaņiem stājās franku valdnieki, kuri apturēja to virzīšanos tālāk Eiropā. Vēlāk, krusta karu laikā, arābus pakāpeniski padzina no Eiropas. 1492. gadā beidza pastāvēt pēdējā arābu valsts tagadējā Spānijas teritorijā – Granadas emirāts.
Svarīgi!
Simts gadu laikā arābi bija pakļāvuši visu seno Persiju un lielu daļu bijušās Romas impērijas teritorijas. Bija izveidota milzīga impērija – Arābu halifāts.
Tā bija lielvalsts ar augstu kultūru un plašu tirdzniecību.
 
Sunnīti un šiīti
632. gadā pravietis Muhameds mira neatstājot nevienu vīriešu kārtas mantinieku. Viņš bija islāma radītājs, arābu valsts dibinātājs, likumdevējs, tiesnesis un karaspēka pavēlnieks.
Svarīgi!
Ietekmīgākie musulmaņi sanāca kopā, lai izvirzītu vadītāju, kuram deva titulu – halifs, kas nozīmē „pēctecis”. Pirmie četri halifi bija Abū Bakrs, Omars, Osmāns un Alī.
Viņi visi bija Muhameda līdzgaitnieki. Halifa izraudzīšanās laikā musulmaņi sadalījās divās grupās – šiītos un sunnītos. Šiīti domāja, ka par halifu jākļūst  Muhameda meitas Fatimas vīram Alī, bet sunnīti atzina visu četru pirmo halifu autoritāti un uzskatīja, ka Muhameda pēctecis jāizvēlas no viņa tuvākajiem sekotājiem – par to tika izraudzīts Muhameda sievastēvs Abū Bakrs.
 
Šie abi grupējumi pastāv arī mūsdienās, šiīti ir aptuveni 10 % no visiem musulmaņiem.
 
Islāms mūsdienās
Mūsdienās islāms ir visstraujāk augošā lielā reliģija pasaulē. Lai gan islāmu masveidā pieņem Centrālajā un Rietumāfrikā, tomēr lielākoties tas ir izskaidrojams ar augsto dzimstību valstīs, kur galvenā reliģija ir islāms. Tas uztrauc citu reliģiju piekritējus un ateistus.
 
fgdgfd.jpg
Musulmanisma izplatība pasaulē
Atsauce:
 
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC, 1999.g.
Autoru kolektīvs "Pasaules vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC, 2000.
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010., 31.lpp.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Muslim_distribution.png