Jautājums par to, kad un kā radušies pirmie cilvēki, joprojām nodarbina zinātnieku prātus.
Ziņas par cilvēka attīstības vēsturi joprojām ir nepilnīgas. Sīkāka šī jautājuma izpēte turpinās arī mūsdienās.
Ir dažādi viedokļi par to, kā radušies cilvēki:
- Vieni domā, ka cilvēks ir radies no senām būtnēm, kas reiz dzīvojušas tepat uz Zemes.
- Daži uzskata, ka cilvēku ir radījusi visvarena būtne – Dievs.
- Vēl citi ir pārliecināti, ka dzīvība radusies ārpus Zemes.
Vairāk pierādījumu ir pirmajam viedoklim. Cilvēka veidošanās gaita bija gara un sarežģīta. Pagāja vismaz 3 miljoni gadu, līdz cilvēks kļuva tāds kā mēs.
Cilvēces šūpulis ir Āfrika. Tieši tur 1974. gadā cilvēki atrada vissenāko pagaidām zināmo cilvēka priekšteča pārakmeņotās atliekas jeb fosilijas. Tās piederējušas sievietei, kas dzīvojusi vairāk nekā pirms 3,4 miljoniem gadu. Šīm būtnēm bija gan cilvēka, gan pērtiķu iezīmes.
Cilvēku priekštečus pētnieki nosauca par australopitekiem.
Attēlā: Āfrikas ziemeļaustrumu daļā atrasto australopiteku nodēvēja par Lūsiju.
Šī senā cilvēkveidīgā būtne jau bija pārvietojusies stāvus, visticamāk, ka viegli ieliektiem ceļiem. „Lūsijai” bija nelielas smadzenes, zema piere un spēcīgi žokļi. Ar stiprajiem zobiem viņa varēja sakošļāt daudzveidīgo augu barību. Iespējams ,ka barības ieguvei izmantoja akmeņus vai nūjas. Daļu dzīves „Lūsija”, visdrīzāk bija pavadījusi, rāpdamās kokos, kur varēja atrast barību, paslēpties no plēsīgiem zvēriem un pārnakšņot.
2006. gadā tika publicēta pirmā informācija, ka Etiopijā zinātnieki atraduši cita australopiteka fosilijas, kas ir aptuveni 150 tūkstošus gadus vecākas par 1974. gadā atrastajām „Lūsijas” fosilijām.
Homo habilis
Svarīgi!
Pirmo cilvēkveidīgo būtni sauc par Homo habilis – (latīņu val. homo – cilvēks + habilis parocīgs, piemērots) „prasmīgo cilvēku”, jo šī būtne jau prata izgatavot akmens rīkus.
Homo habilis dzīvoja Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā apmēram pirms 2,5 līdz 1,5 miljoniem gadu. Salīdzinājumā ar Australopiteku „prasmīgajam cilvēkam” seja bija plānāka, piere – augstāka, lielie un mazie dzerokļi – sīkāki, uzacu izciļņi sāka izzust un smadzeņu apjoms palielinājās. To augumu klāja apspalvojums. Ikdienā šīs būtnes staigāja stipri saliekušās uz priekšu. Garās rokas ar līkajiem pirkstiem bija labi piemērotas kāpelēšanai pa kokiem. Grūti pateikt, kādas bijušas viņu mītnes, iespējams, viņi mācēja veidot būdas.
Homo erectus
Pirms 1,6 miljoniem - 200 000 gadu dzīvoja nākamā cilvēkveidīgā būtne – Homo erectus.
Homo erectus – (latīņu val. homo – cilvēks + erectus – uzcelts stāvus) – „stāvus staigājošais cilvēks”.
Šī būtne bija veikla un varēja diezgan ātri paskriet, mācēja izgatavot salīdzinoši sarežģītus darbarīkus un spēja nomedīt lielus un ātrus dzīvniekus. Viņu augums varēja sasniegt pat 1,8 metrus. Zināms, ka apmēram pirms viena miljona gadu „stāvus staigājošo cilvēki” iemācījās izmantot uguni. Homo erectus prata pielāgoties daudzveidīgiem klimatiskajiem apstākļiem. Tieši viņi pirmie atstāja Āfriku un pārcēlās uz Āziju un vēlāk – arī uz Eiropu. Jaunākie pētījumi liecina, ka Homo erectus prata izrunāt gandrīz visas tās skaņas, kuras lietojam mēs, tāpēc varēja cits citu brīdināt par briesmām un saprasties medībās, kā arī ātri un precīzi nodot pieredzi par darbarīku izgatavošanu.
Homo neanderthalensis
Pirmatnējos cilvēkus, kas pirms 200 000 – 35 000 gadu dzīvoja Eiropā un Rietumāzijā, sauc par neandertāliešiem.
Homo neanderthalensis (latīņu val. homo – cilvēks + neanderthalensis – Neandertāles) – cilvēkveidīgā būtne, kas pēc ķermeņa uzbūves visvairāk līdzinājās mūsdienu cilvēkam.
Viņi bija spēcīgi muskuļoti, viņiem bija izvirzīts žoklis, slīpa piere un izteikti uzacu loki. Smadzeņu apjoms bija lielāks nekā mūsdienu cilvēkam. Neandertālieši bija pirmie zināmie cilvēki, kas apglabāja mirušos un rūpējās par slimniekiem. Iespējams, ka viņi lietoja primitīvu valodu, lai sazinātos. Neandertāliešu dzīves laikā bija iestājies aukstāks klimats, tāpēc viņi iemācījās patverties alās, veidoja mājokļus un apģērbu. Apmēram pirms 35 000 gadu nenoskaidrotu apstākļu dēļ neandertālieši izmira. Viņi bija „saprātīgo cilvēku” sānu atzars – mūsdienu cilvēku brālēni.
Homo sapiens
Ne vēlāk kā pirms 100 000 gadu izveidojās mūsdienu cilvēks, ko cilvēki nosaukuši par Homo sapiens.
Homo sapiens – (latīņu val. – homo – cilvēks + sapiens – gudrs) – mūsdienu cilvēks jeb „saprātīgais cilvēks”.
Viņa ķermeņa uzbūve izveidojās tāda, kāda tā ir mums. Arī viņa prāta spējas bija līdzīgas mūsdienu cilvēkam. Homo sapiens dzīvoja Eiropā, Āzijā, Amerikā un Austrālijā. Līdz ar „saprātīgā cilvēka” parādīšanos par galvenos saziņas un pieredzes nodošanas līdzekļi kļuva valoda.
Kā senie cilvēki apguva kontinentus
