Teorija

Akmens laikmeta mākslinieki
Senais cilvēks ne tikai uzmanīgi vēroja apkārtējo dabu, bet arī centās to attēlot.
Svarīgi!
Pirmie akmens laikmeta mākslas darbi radās vairāk nekā pirms 30 000 gadiem. Tās bija kaulā un ragā grieztas cilvēku un dzīvnieku figūriņas un vienkārši zīmējumi uz alu sienām.
Cilvēks attēloja to, ko redzēja sev apkārt un kas bija visnozīmīgākais viņu dzīvē. Tie galvenokārt bija savvaļas dzīvnieki, kurus viņš ikdienā medīja, - savvaļas zirgi, meža vērsī, lāči. Pirmie attēli bija vēl neveikli. Akmens laikmeta mākslinieks neprata rīkoties ar krama nazi tā, lai darinātu patiesi skaistas figūriņas.
 
Zīmējumi alās
Svarīgi!
Apmēram pirms 18 000 gadiem sākās akmens laikmeta mākslas uzplaukums.
Par to liecina zīmējumi uz Francijas un Spānijas alu sienām.
 
12.jpg
Zīmējumi Lasko alā Francijā
 
Pirmos seno cilvēku mākslas darbus atklāja jau 19. gs. beigās (1878.g. kāds spāņu augstmanis negaidīti atrada gleznojumus pazemes alā Altamirā Spānijas ziemeļos).
 
Šobrīd ir zināmas 200 šādas alas, kuru sienas un griestus klāj dažādi dzīvnieku attēli. Kad vairāk nekā pirms 100 gadiem atklāja šos neparastos zīmējumus, zinātnieki ilgi negribēja ticēt, ka tos radījusi akmens laikmeta cilvēka roka un prāts. Tomēr arheoloģiskie pētījumi neapgāžami apliecināja, ka tā patiesi ir akmens laikmeta „saprātīgā cilvēka” mākslinieciskā talanta izpausme. Lasko alā Francijā 17 000 gadus seni aizvēsturiski zīmējumi klāj vienu no tālākajiem alas atzarojumiem. Gandrīz dabiskā lielumā šeit attēloti savvaļas zirgi, meža vērsis un govis gan uz alu sienām, gan griestiem. Dzīvnieki ir attēloti kustībā. Senie mākslinieki ilgi un rūpīgi zīmēja dzīvnieku attēlus. Nelielu gaismu akmens alā māksliniekiem deva nelielas akmens lampiņas. Tajās bija ielieti tauki un ielikta dakts.
 
Rotas un rotājumi
Vislabāk cilvēka skaistuma izpratni akmens laikmetā apliecina rotu parādīšanās.
 
DSC_5037.JPG
Akmens laikmeta rota no gliemežvākiem un dzīvnieku zobiem
 
Cilvēki valkāja dzīvnieku zobu un skaistu gliemežvāku kaklarotas. Dzīvnieku, putnu un cilvēku figūriņas izmantoja kā piekariņus. Ādas apģērbu rotāja ar kaula krellēm (Sungiras zēna un meitenes apbedījumā apģērbs bija rotāts ar 7500 šādām krellēm). Skaistiem bija jābūt arī medību piederumiem. Kaula šķēpu gali un harpūnas tika izmantotas ar svītriņu, punktu un līniju rindām. Dažreiz uz šādiem priekšmetiem attēloja arī dzīvniekus. Akmens laikmeta duncim, kas atrasts pie mums Latvijā Zvejnieku kapulaukā, rokturis darināts aļņa galvas veidā. Līdzīgi dunči atrasti arī citur. Alnis bija visbiežāk medītais dzīvnieks šajos apvidos, tādēļ pirmatnējais mednieks arī centās to attēlot uz sava dunča. Vēlajā akmens laikmetā rotāja arī māla traukus. Mīkstajā, vēl nenožuvušā mālā trauka virsmā varēja iespiest bedrītes un svītriņas, ievilkt līnijas.
 
Dažādi sakārtoti, šie vienkāršie rotājumi veidoja skaistu rakstu. Pašā akmens laikmeta beigās zemkopju un lopkopju ciemos traukiem rotājumu uzzīmēja ar krāsas palīdzību. Cilvēki pievērsa māla trauku izskatam lielu uzmanību un centās tos padarīt skaistākus.
 
Atsauce:
http://www.vegetarisms.lv/wp-content/uploads/2008/07/zirga-gleznojums-lasko-ala.jpg
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Senie laiki”, Zvaigzne ABC, 2008.
Atsauce:
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997.