Teorija

Aizvēsturisko laikmetu cilvēki Eiropā
Pirmās cilvēkveidīgās būtnes Eiropā ienāca apmēram pirms 1 milj. gadu.
 
Pirms 200 000 gadu Eiropas dienvidos dzīvoja cilvēki, kurus mēs saucam par neandertāliešiem. Tiek uzskatīts, ka Homo sapiens Eiropu apguva tikai apmēram pirms 40 000 gadu.
Svarīgi!
Zinātnieku pētījumi rāda, ka cilvēku vissenākā attīstība noritējusi noteiktā zemeslodes vietā. Senāko cilvēkveidīgo būtņu kaulu atliekas un viņu darinātie darbarīki atrasti Āfrikā. Tādējādi tieši Āfrika uzlūkojama par cilvēkveidīgo būtņu rašanās un senākās attīstības vietu.
Ledus laikmeta beigās cilvēks apdzīvoja visu zemeslodi. Pasaules okeānu un jūru ūdens līmenis tajā laikā bija daudz zemāks, un starp pasaules daļām pastāvēja sauszemes „tilti”. Izmantojot šādus „tiltus” cilvēki pirms 40 000 gadu nonāca Austrālijā, bet pirms 15 000 gadu – Amerikā.
 
Mūsdienu cilvēka izplatība pasaulē
DSC_5021.JPG
 
Mūsdienu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī Zviedrijas teritorija bija neapdzīvojama, jo to gandrīz vienmēr klāja ledus.
 
DSC_4979.JPG
Ledājs 9. gt. p.m.ē.
 
Apmēram pirms 16 000 gadu ledus sega Eiropas ziemeļdaļā sāka kust. Ledāji izzuda, un pamazām iezīmējās tagadējo jūru, upju un ezeru krasti. Ir zināms, ka vēlā paleolīta beigās cilvēku apmetnes atradās pie lielākajām upēm – Elbas, Oderas, Vislas, Nemunas un Propetes.
Svarīgi!
Mūsdienu Baltijas valstu teritorijā pirmie cilvēki varēja apmesties tikai pēc ledus laikmeta beigām.
Vispirms ledājs atkāpās no tagadējās Lietuvas dienvidaustrumu un dienvidu daļas, tad no ledāja atbrīvojās tagadējā Latvijas teritorija, bet ziemeļrietumu Igaunija – tikai 9. gt. p.m.ē. No ledāja brīvajās teritorijās pakāpeniski sāka parādīties pirmie augi – ķērpji, pundurbērzi, polārie kārkli. Dzīvnieku pasauli pārstāvēja ziemeļbrieži un citi tundras iemītnieki, arī mamuti, kas leduslaikmeta beigās izmira. Klimatam kļūstot siltākam, mainījās augu un dzīvnieku valsts. Šajā laikā cilvēkiem iztiku nodrošināja medības, zveja un savvaļas augu vākšana.
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Senie laiki”, Zvaigzne ABC, 2008.
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997.