Teorija

"Lai saskaitītu vai atņemtu parastās daļas, kurām ir dažādi saucēji, vispirms ir jānosaka kopsaucējs un pēc tam jāveido saucēji.
Doto daļu kopsaucējs ir visu saucēju mazākais kopīgais dalāmais MKD (mazākais skaitlis, kas dalās ar visu daļu saucējiem).
Pēc daļu saskaitīšanas vai atņemšanas iegūtais rezultāts, ja iespējams, jāsaīsina.
 
Piemērs:
Darbības ar daļām
teo6_1.PNG
 
Līdzīga saskaita vai atņem arī algebriskas daļas, kuru saucēji ir dažādi monomi, piemēram, 2a2b;13x;x+y17;5xy.
 
Lai saskaitītu vai atņemtu algebriskas daļas, kuru saucēji ir dažādi monomi:
1) nosaka kopsaucēju;
2) nosaka katras daļas papildreizinātāju un vienādo saucējus;
3) izpilda norādītās darbības;
4) ja iespējams, iegūto rezultātu vienkāršo (savelk līdzīgos locekļus; daļu saīsina).
Piemērs:
Saskaitot daļas 32a2b+14a; daļu kopsaucējs ir 8a2b, jo \(MKD ( 2 ; 4 ) = 8\), bet a2 un \(b\) -  augstākās pakāpes abos saucējos.
 
Tā kā 8a2b\( = \)2a2b4 un 8a2b\( = \)4a2ab, tad pirmās daļas papildreizinātājs ir \(4\), bet otrās daļas papildreizinātājs ir \(2ab\).
teo6_2.PNG 
Svarīgi!
Daļu kopsaucējs monoms ir vienāds ar visu daļu saucēju koeficientu MKD (mazāko kopīgo dalāmo), kas pareizināts ar visiem mainīgajiem, kādus vien var "atrast" kādā no saucējiem, turklāt - ar vislielāko kāpinātāju.
 
Kāpinātājs ir pēc iespējas vienkāršākā izteiksme, kas dalās ar katru saucēju."

Atsauce:
Algebra 8. klasei /Silva Januma, Inese Lunde - Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2003. 99. - 100.lpp