Teorija

Lineārā funkcija
Par lineāru funkciju sauc funkciju, kuru var definēt ar formulu y = kx + m, kur k un m ir jebkuri skaitļi, bet x – neatkarīgais mainīgais, y – atkarīgais mainīgais.
x var būt jebkurš skaitlis un tāpēc saka,
ka lineāras funkcijas definīcijas apgabals
 ir visi reālie skaitļi
 Vienkāršāk sakot: nav tāda reāla skaitļa x vērtības, kuru nevarētu sareizināt ar jebkuru k vērtību un pieskaitīt jebkādu skaitļa m vērtību.
y vērtība var būt jebkurš skaitlis un tāpēc saka,
ka lineāras funkcijas vērtību apgabals
ir visi reālie skaitļi.
 Vienkāršāk: atkarībā no x izvēles, arī skaitļa y vērtība var iznākt jebkurš reāls skaitlis.
Piemērs:
Lineāras funkcijas:
1) Formula y = 2x + 4 ir lineāra funkcija, jo k = 2 un m = 4.
      
2) Formula y = 8 ir lineārā funkcija, jo to var izteikt: y = 0x + 8, kur k = 0; m = 8.

3) Formula y = – 6 – 3x ir lineāra funkcija. Summa nemainās, mainot saskaitāmos vietām. Šo funkciju var uzrakstīt: y = –3x – 6, kur k = –3, bet m = –6.

4) y = 2x3 + 5 formula arī izsaka lineāro funkciju, jo arī to var pārrakstīt: y = 23x + 5, kur x, y – mainīgie,
bet k = 23, m = 5.

5) y = 2x formula izsaka lineāro funkciju, to var uzrakstīt: y = 2x + 0, kur k = 2; m = 0.

6) y = 0 ir lineāras funkcijas formula: y = 0x + 0, kur k = 0; m = 0.
 
Formula y = x2 nav lineāra funkcija, jo nav uzrakstīta y = kx + m veidā.