Veiksim eksperimentu:
1) metīsim spēļu kauliņu \(200\) reizes un katru reizi pierakstīsim uzkritušo punktu skaitu;
2) saskaitīsim, cik gadījumos iznākums ir \(4\) punkti.
Pieņemsim, ka saskaitot, iznākums \(4\) ir tieši \(32\) reizes.
Ko var aprēķināt? Atceramies matemātisko statistiku:
Ja \(k\) neatkarīgos mēģinājumos notikums \(A\) iestājas \(m\) reizes, tad m sauc par \(A\) absolūto biežumu, bet attiecību par notikuma \(A\) relatīvo biežumu.
Mūsu mēģinājumos notikums \(A\) - uzmesti \(4\) punkti. Tātad pēc definīcijas:
1) notikuma \(A\) absolūtais biežums ir \(32\);
2) notikuma \(A\) relatīvais biežums ir .
Notikuma relatīvo biežumu sauc par statistisko varbūtību.
Veicot daudzus mēģinājumus, gadījuma notikuma relatīvais biežums ir vienāds ar gadījuma notikuma varbūtību.
Tātad mūsu mēģinājumā notikuma \(A\) statistiskā varbūtība jeb .
Svarīgi!
Jo lielāks būs izdarīto mēģinājumu skaits, jo mazāka būs atšķirība starp relatīvo biežumu un notikuma varbūtību.
Tā kā, pēc klasiskās varbūtības definīcijas, , tad veicot ļoti daudz eksperimentus statistiskā varbūtība (relatīvais biežums) arvien vairāk tuvosies skaitlim .