Teorija

Statistiskā varbūtība
Veiksim eksperimentu:
1) metīsim spēļu kauliņu 200 reizes un katru reizi pierakstīsim uzkritušo punktu skaitu;
2) saskaitīsim, cik gadījumos iznākums ir 4 punkti.
 
Pieņemsim, ka saskaitot, iznākums 4 ir tieši 32 reizes.
 
Ko var aprēķināt? Atceramies matemātisko statistiku:
 Ja k neatkarīgos mēģinājumos notikums A iestājas m reizes, tad m sauc par A absolūto biežumu, bet attiecību  mk par notikuma A relatīvo biežumu. Gadījumanotikumarelatīvaisbiežums = notikumarealizēšanāsskaitseksperimentuskaits
  
Mūsu mēģinājumos notikums A - uzmesti 4 punkti. Tātad pēc definīcijas:
 
1)  notikuma A absolūtais biežums ir 32;
2) notikumaArelatīvaisbiežums=32200.
 
Notikuma relatīvo biežumu, sauc par statistisko varbūtību.
Veicot daudz mēģinājumus, gadījuma notikuma relatīvais biežums ir vienāds ar gadījuma notikuma varbūtību.
 
Tātad mūsu mēģinājumā notikumaAstatistiskāvarbūtība=32200jebP(A)32200.
 
Svarīgi!
Jo lielāks būs izdarīto mēģinājumu skaits, jo mazāka būs atšķirība starp relatīvo biežumu un notikuma varbūtību.
Tā kā, pēc klasiskās varbūtības definīcijas,  P(A)=16, tad veicot ļoti daudz eksperimentus statistiskā varbūtība (relatīvais biežums) arvien vairāk tuvosies skaitlim 16.