Teorija

Matemātiskās izteiksmēs, vienādībās, nevienādībās skaitļus dažreiz apzīmē ar burtiem,
piemēram, \(x+6=12\),  \(a-1<3.\)
Vienā un tajā pašā uzdevumā viens un tas pats burts apzīmē vienu un to pašu skaitli, bet divi dažādi burti var apzīmēt gan dažādus, gan arī vienādus skaitļus.
Piemēram, ja \(a+a=6\), tas nozīmē, ka jāatrod skaitlis, kuru saskaitot ar sevi, summā iegūst \(6\), viegli redzēt, ka \(a=3\).
Piemērs:
Ja \(a+b=6\), tad \(a\) un \(b\) var būt dažādi vai vienādi skaitļi, atbildi ērti sakārtot tabulā:
\(a\)
\(b\)
\(a+b\)
\(0\)
\(6\)
\(0+6=6\)
\(1\)
\(5\)
\(1+5=6\)
\(2\)
\(4\)
\(2+4=6\)
\(3\)
\(3\)
\(3+3=6\)
\(4\)
\(2\)
\(4+2=6\)
\(5\)
\(1\)
\(5+1=6\)
\(6\)
\(0\)
\(6+0=6\)
Redzam, ka \(a\) un \(b\) var būt atšķirīgi un arī vienādi (\(a=3\), \(b=3\)).
 
Pierakstot burtu izteiksmes, svarīgi zināt!
1. Ja reizinājumā viens no reizinātājiem ir burts, vai abi ir burti, tad reizināšanas zīmi starp skaitli un burtu neraksta, piemēram, \(a+a+a=3·a=3a\),  \(a·b=ab.\)
 
2. Ja izteiksmē burtu reizina ar skaitli \(1\), tad \(1\) neraksta, piemēram, \(m·1=1m=m\).
 
 
Atsauce:
Jānis Mencis (sen.), Jānis Mencis (jun.) Matemātika 5. klasei. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008, izm. 99. lpp.